- “Moneyval” uzlaboja Latvijas novērtējumu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Uzraudzība atstāta.
- Bajāre: Tas ir ļoti pozitīvs signāls. Esam soli priekšā citām valstīm.
- Bajāre: Jāturpina reformas un jāvairo finanšu pratība.
- Šavriņa: Paveikts milzīgs darbs un salīdzinoši īsā laikā.
- Šavriņa: Ikdienas uzņēmējdarbības līmenī tas nespēlēs lomu, bet valstiskā gan.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre sacīja, ka “Moneyval” ekspertu vērtējams uzskatāms par ļoti pozitīvu signālu un nozīmē, ka veiktie pasākumi bijuši efektīvi. Paveikts ir fundamentāls darbs, ar kuru esam soli priekšā citām valstīm, un mums esot pamats stāstīt par savu pieredzi.
Vienlaikus Bajāre uzsvēra, ka darbs jāturpina un reformas jāveic, tostarp jāvairo finanšu pratība. Esot jāskaidro un jāinformē klienti par to, kādas pārmaiņas ir notikušas. Iesaistītās puses, iespējams, ne visos gadījumos lietas saprot vienādi un ne vienmēr attīstība notiek ar vienādu ātrumu, piebilda asociācijas vadītāja.
Pašlaik paliek jautājums par regulējuma piemērošanu, proti, kā finanšu uzraudzības institūcijas un tirgus spēlētāji traktē normas.
Kad Latvija būs efektīvi uzlabojusi šo normu piemērošanu, tad būs jāsāk runāt par sektora attīstības jautājumiem, norādīja Bajāre.
Bankām pašlaik esot būtiski pierādīt sev un klientiem, ka izvēlētie biznesa modeļi ir dzīvotspējīgi. Viņasprāt, Latvijā ir vieta dažādiem tirgus spēlētājiem, kuri katrs atrod sev nišu un tādējādi realizē savu stratēģiju.
Tam, ka finanšu sektora sakārtošanā paveikts milzīgs darbs un salīdzinoši īsā laikā, piekrīt Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa.
Iepriekš Latvija bija iekļauta pastiprinātas uzraudzības grupā, bet pašlaik tikai daļēji izpildītas pozīcijas nav nevienas. Tas esot milzīgs sasniegums, kas paveikts ar skrupulozu darbu. Šavriņa uzskaitīja daudzas jomas, tostarp saistībā ar finanšu sankcijām, par bezpeļņas organizācijām, nepilnību labošanu uzņēmumu reģistrā, datu pārbaudi pirms darījumu sākšanas, arī pašu uzņēmumu augstākā līmeņa personvārdu noskaidrošanu. Izmaiņas esot attiecībā uz praktiski jebkurām finanšu darbībām, lai mēs zinātu, kas aiz tām stāv.
Abas ekspertes norādīja uz ziņojuma nozīmi starptautiskā mērogā, jo atrodamies cieši saistītajā globālajā telpā. Tāpēc būtiska bija arī informācijas sniegšana ārvalstu partneriem, lai pārliecinātos, ka nenotiek naudas atmazgāšana.
“Šis ziņojums mums spēlē ļoti par labu valstiskā līmenī, valsts tēla nozīmē.
Ikdienas uzņēmējdarbības līmenī tas nespēlēs lomu, bet valstiskā gan,” sacīja Šavriņa.
KONTEKSTS:
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018. gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”. Un 22.janvāri "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai.
Latvijas efektivitāti jeb likumu piemērošanu cīņā pret naudas atmazgāšanu gan vēl vērtēs FATF, gala lēmumu pieņemot februāra beigās.
Taču, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt finanšu pasaules "pelēkajā sarakstā". Šādos gadījumos citu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar sarakstā iekļauto valsti pārstāvošajām bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz vai no šīm valstīm, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi.
Šāda brīdinājuma rezultātā var izveidoties situācija, kad starptautiski strādājoši uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar pelēkajā sarakstā iekļautu valsti pārstāvošiem uzņēmumiem. Latvijai šāda situācija būtu īpaši riskanta, un pirmie cietēji būtu eksportējošie uzņēmumi, iepriekš skaidroja Finanšu nozares asociācijā.
Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas – Islande.
