Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes plūsmas no Krievijas uz Latviju bijušas saraustītas un vairākkārt apstājušās.
Tomēr kopš jūnija vidus plūsmas no Krievijas pieaug un Latvijā ievadītās gāzes apjoms šajā periodā pārsniedzis vienu teravatstundu.
“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Kalvītis apstiprināja, ka uzņēmums atsācis iegādāties gāzi no Krievijas: “Latvijas gāze” šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no “Gazprom”, jo mēs ar “Gazprom” nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs.
Vaicāts atklāt šo citu piegādātāju, Kalvītis norādīja, ka “tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam”. Taču viņš atklāja, ka par gāzi tiek maksāts nevis Krievijas rubļos, bet gan eiro.
Kalvītis norādīja, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam nav. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns atklāja, ka “Latvijas gāze” iepriekš jautājusi ministrijai par iespēju maksāt “Gazprom” Krievijas puses prasītajā kārtībā, kas nozīmētu konta atvēršanu Krievijā un maksāšanu rubļos, taču ministrijas ieskatā tas būtu sankciju pārkāpums. No kā “Latvijas gāze” tagad iegādājas dabasgāzi, ministrija nezina.
Šaicāns sacīja: “Protams, ka mēs tādas komerciālas detaļas nezinām. Tas ir tirgotāju jautājums. Tas, ko mēs zinām, ka gāze plūst iekšā un kas varētu būt aptuvenie tirgotāji, kas šo gāzi iepērk. Droši vien tas nav nekāds lielais noslēpums, ka gāzi no Krievijas var nopirkt uz vienas rokas saskaitāmi tirgotāji pa visu reģionu.”
Saeima ar likumu gāzes piegādes no Krievijas aizliedza līdz ar nākamā gada sākumu, tādēļ šobrīd Krievijas gāzi vēl drīkst pirkt.
Vienlaikus likumā tika noteikts pienākums “Latvijas gāzei” kā publiskajam tirgotājam līdz 31. augustam Inčukalna krātuvē iesūknēt pietiekami daudz dabasgāzes, lai saistītajiem lietotājiem jeb tiem, kas gāzi pērk par regulētu cenu, pietiktu visai ziemai.
Šaicāns norādīja, ka ministrija uzraudzīs, vai “Latvijas gāze” šo pienākumu pilda. Uz jautājumu, vai vajadzīgo apjomu uzņēmums paspēs nodrošināt, Kalvītis neatbildēja, sakot, ka likuma grozījumi vēl nav izsludināti.
KONTEKSTS:
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Saeimas atbalstītie grozījumi Enerģētikas likumā paredz dažādot dabasgāzes piegāžu ceļus un nodrošināt dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
