Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2022. gada otrajam pusgadam pieaugs par 65,6% – no 1,10209 eiro par kubikmetru līdz 1,8252 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 74,7% – no 0,96649 eiro par kubikmetru līdz 1,6896 eiro par kubikmetru.
Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 89,9% – no 0,80405 eiro kubikmetrā līdz 1,52715 eiro kubikmetrā.
Savukārt maksājuma par dabasgāzi fiksētā daļa šogad otrajā pusgadā saglabāsies nemainīga, proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā joprojām būs 3,27 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā – 8,99 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā – 14,36 eiro mēnesī, par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā – 21,91 eiro mēnesī, bet par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā – 32,55 eiro mēnesī.
"Latvijas gāzes" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka 2022. gada otrajā pusgadā mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai un patērē četrus kubikmetrus mēnesī, maksājums par dabasgāzi būs aptuveni 10,56 eiro mēnesī līdzšinējo 7,67 eiro vietā.
Savukārt mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei un patērē vidēji 180 kubikmetru mēnesī, maksājums pieaugs no 148 eiro līdz 278,15 eiro mēnesī.
Kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmēja, ka dabasgāzes enerģijas izmaksu pieaugumu mājsaimniecības izjuta jau šā gada pirmajā pusē, tomēr tas bija būtiski mazāks par kopējo dabasgāzes cenu pieaugumu tirgū. Tāpat tarifu pieaugumu mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu kompensēja valsts piešķirtais atbalsts no janvāra līdz aprīlim.
"Ņemot vērā dabasgāzes cenas pieaugumu pasaules tirgū, šobrīd vairs nav iespējams nopirkt tik lētu dabasgāzi, un pagājušajā sezonā iepirktā lētā gāze ir izlietota,
līdz ar to dabasgāze jāpērk par tādu cenu, kāda tā ir, un otrā pusgada tarifi ir aprēķināti jau pie 107,34 eiro par megavatstundu (MWh)," skaidro Kalvītis.
Kompānijā norādīja, ka dabasgāzes tarifu pieaugums skaidrojams gan ar augsto dabasgāzes iepirkuma cenas prognozi Rietumeiropas biržā (TTF) nākamajā pusgadā, gan ar iepriekšējā pusgada cenu rekordiem, jo nelielu daļu no mājsaimniecībām nepieciešamā patēriņa "Latvijas gāze" nodrošināja pa cauruļvadiem. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF "Front Month" indekss sasniedza 130 eiro par MWh. Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 eiro par MWh robežās. Tāpat uzņēmumā skaidro, ka biržas cena ir ļoti mainīga.
Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes – dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.
Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā.
Jauno “Latvijas Gāzes” tarifu vēl nav apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tajā norāda, ka jaunais tarifs ir saņemts apstiprināšanai un tas tiks pārbaudīts līdz 1. jūlijam.
Iedzīvotāji samierinās ar dārgo apkuri
Kas būs, tas būs – šādu vēstījumu pauda vairums Latvijas Televīzijas aptaujāto iedzīvotāju, kas atbildēja uz jautājumiem par gatavošanos nākamajai apkures sezonai. Iedzīvotāji izteicās šādi:
“Gatavoties tur nav ko. Mēs esam pensionāri no Rīgas. Kas būs, tas būs tur. Bez variantiem. Centrālā [apkure mums ir]. Kas sanāks, tas sanāks.”
“Nu, ceram, ceram, ka kaut kāds atbalsts būs. Nu, cerams, ka samaksāsim [divi pensionāri]. Nepaēdīsim, bet visi komunālie ir jāsamaksā. Neko nevar darīt. Izliks no dzīvokļa ārā.”
“Centrālā apkure. Es dzīvoju, kā saka, daudzdzīvokļu mājā. Nu, kā tad, ka pieaugs vismaz divreiz. Jākrāj nauda. Cits nekas neatliek. Vasarā var ietaupīt, tad varēs apmaksāt varbūt.”
“Malkas [apkure]. Man ir privātmāja. Man sen jau ir sagatavots. Aizmirsts. Mani nekas nesatrauc. Viens pats es esmu. Mana ģimene ir divi kaķi un suns – kucīte – viss.”
“Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Kas mums tur ir? Šķeldas apkure droši vien. Protams, viss ir uz pusi dārgāks. Vairāk strādāsim. Nu nezinu īsti. Pienāks ziema un tad mēs mājās kā ģimene droši vien risināsim. Ļoti negribētos, bet vajadzēs [ietaupīt]. Jā.”
“Es esmu daudzdzīvokļu mājā, tā kā gāzes apkure. Kā būs, tā būs. Es domāju, ka varēšu atļauties.”
