Jaunākie Eiropas komisijas dati par elektrības biržas cenu dažādās Eiropas savienības valstīs liecina – Latvijā cena ir viena no zemākajām, vidēji 37,7 eiro par megavatstundu. Tas ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā.
Šī cena ir līdzīga visā Baltijas reģionā, tāda pati tā ir arī Polijā, Vācijā un līdzīga arī Austrijā, Bulgārijā un arī Somijā, un vēl zemāka elektrības tirgus cena ir tikai Zviedrijā un Norvēģijā. Visaugstākā biržas cena elektrībai ir Lielbritānijā un visā Dienvideiropā.
Bet pavisam cita aina paveras, ja paskatās, cik tad galu galā par elektrību maksā patērētājs, jo pati elektrības cena veido vien aptuveni trešo daļu kopējo izmaksu. Vēl ir pievienotās vērtības nodoklis, sadales tarifs un obligātā iepirkuma komponente.
Un tā Latvijā reālā maksa par elektrību ir pat augstāka nekā Somijā un vairāk pielīdzināma Francijas un turīgās Luksemburgas cenu līmenim.
Atbildīgās iestādes to skaidro ar salīdzinoši augsto obligātā iepirkuma komponenti (OIK) jeb to finansiālo atbalstu, ko ikviens enerģijas patērētājs ik mēnesi sniedz teju visiem atjaunojamās enerģijas elektrības ražotājiem Latvijā.
“Tā lielākā starpība veidojas tieši uz OIK rēķina, to atbalstu, kas patlaban tiek sniegts dažādu veidu elektroenerģijas ražotājiem. Tas ir atbalsts biomasas, biogāzes, vēja stacijām, HES, koģenerācijas stacijām, lielajām gāzes spēkstacijām,” skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.
Igaunijas mājsaimniecība par OIK pagājušajā gadā maksāja 1,15 centi, Latvijas lietotājs maksāja 3,24 centus par kilovatstundu. Arī Lietuvā OIK ir ievērojami zemāka, līdzīga kā Igaunijai.
Tikmēr lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju izvēlējušies izmantot iespēju iegādāties elektrību par biržas cenu un ir ieguvēji.
Saskaņā ar pārskatu Latvijas mājsaimniecībai vidēji viena kilovatstunda izmaksāja 16,29 centu. Tas ir Somijas (15,67), Francijas (16,79) un ES bagātākās valsts Luksemburgas (16,38) līmenī.
Lietuvā un Igaunijā individuālie patērētāji maksājuši mazāk — 11,65 un 12,64 centus. Vidējā ES cena bija 20,93 centi. Visdārgākā elektroenerģija bija Dānijā un Vācijā (30,98 un 29,82 centi), vislētākā – Bulgārijā un Ungārijā (9,57 un 11,14 eirocenti), vēstīja Rus.lsm.lv
Tiesa, Eiropas Komisija apskatā norāda, ka gada laikā – kopā 2015.gada 4.certurkšņa līdz 2016.gada 4.ceturksnim – biržas vairumcena Latvijā un Lietuvā samazinājās par 19%.
Lietuvā saruka arī elektrības cena, tiesa, ne tik strauji – no 12,23 centiem par kilovatstundu 2015.gada nogalē līdz 11,65 centiem.
Latvija efekts bija pretējais, secina Eiropas Komisija – cenas kāpa no 16,18 līdz 16,29 centiem.
EK gan neizskaidro šo fenomenu.
“NordPool” biržas cenas abām valstīm ir gandrīz līdzīgas, nodokļi un OIK pērn Latvijā nav mainījušies. Tiesa, mainījās pārvades un sadales tarifi, kas daudziem lietotājiem nozīmēja lielāku rēķinu.
Bet elektrības tirgotāji var brīvi noteikt savu uzcenojumu.
Latvijā absolūtais vairākums mājsaimniecību palikušas pie universālā pakalpojuma cenas, lai arī tirgus cena pēdējos gados konstanti bijusi zemāka, vien izņēmuma gadījumos sasniedzot universālā pakalpojuma cenu, norāda enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
“Mans personiskais patēriņš gadā ir vidēji starp 600 un 700 kilovatstundu, un es gadā ietaupu, ja salīdzinām ar universālā tarifa līmeni, ap 100 eiro,” saka Āboltiņš.
Valdība jau pērn uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šī gada martam izstrādāt risinājumus, kā samazināt OIK ietekmi uz elektrības cenu. Tagad ministrijai dots laiks vēl līdz vasaras sākumam. Piemēram, Lietuva jau pirms vairākiem gadiem atcēla OIK koģenerācijas stacijām, kas ražo gan elektrību, gan siltumu un saņem lielāko daļu valsts un patērētāju atbalsta, turpinot subsidēt vienīgi tos ražotājus, kas izmanto atjaunojamos energoresursus.
