Viņš atzina, ka daudzās pašvaldībās pasta nodaļa ir svarīga dzīves sastāvdaļa, tādēļ ar daudzām pašvaldībām tiek strādāts, lai atrastu kompromisus. Savukārt pilsētu nodaļām ir stingri kritēriji par to, cik lielam jābūt apkalpoto cilvēku skaitam. Vilcāns norādīja, ka Latvijā ir arī tādas pilsētas, kurās ir mazāk iedzīvotāju, nekā paredzēts pasta nodaļām apkalpot.
Vaicāts par to, kādu saredz pasta nākotni, Vilcāns norādīja, ka pasts centīsies būt sociāli atbildīgs pret saviem klientiem un kā populārs pakalpojums saglabāsies pensiju piegāde. Pasta vadītājs gan norādīja, ka mūsdienu realitāte ir tāda, ka piegāžu izmaksas palielinās, tādēļ uzņēmumam bija jāpalielina tarifi. Vilcāns uzsvēra, ka ir jābūt kādam saprātīgam limitam, kur samazinājumu apturēt, tomēr savas korekcijas ieviesīs tehnoloģiskie procesi.
Pasta vadītājs arī norādīja, ka neredz pamatu satraukumam par tradicionālo pasta darbības jomu pazušanu - tā 2018. gads bijis pirmais gads pēdējā laikā, kad pieaudzis ar roku rakstīto Ziemassvētku apsveikumu skaits. "Darīsim visu, lai pārliecinātu, ka "WhatsApp" grupās pierakstīts apsveikums ir sliktāks, nekā ar roku rakstītais," teica Vilcāns.
KONTEKSTS:
Pērn tika aplēsts - lai kompensētu zaudējumus par preses izdevumu piegādi "Latvijas pastam", šogad kopumā nepieciešami vismaz 5,8 miljoni eiro.
Laikrakstu lasītāju skaits sarūk, bet transporta izmaksas pieaug. Tādēļ drukātās preses nogādāšana līdz abonentiem uzņēmumam “Latvijas pasts” ar katru gadu rada arvien lielākus zaudējumus, kuri tiek kompensēti no valsts budžeta. 2016. gadā šim mērķim bija nepieciešami 4,7 miljoni eiro, 2017. gadā – 4,9 miljoni eiro, bet 2018. gadā jau – 5,8 miljoni eiro.
Satiksmes ministrijas budžetā šim gadam tika rezervēti 2 miljoni eiro. Taču prognozes rāda, ka šī funkcija Latvijas Pastam radīs zaudējumus aptuveni 6 miljonu eiro apmērā. Tādēļ Satiksmes ministrija meklē avotus, kur ņemt trūkstošos 4 miljonus eiro.
