Par Krimas aneksiju Krievijai būs jāatbild - jau šobrīd ir skaidrs, ka no Eiropas Savienības puses pret lielvalsti tiks piemērotas sankcijas. Tiesa atbildi parādā nepaliks arī Krievija. Eksperti apgalvo, ka viens no šādiem veidiem varētu būt kravu plūsmas apturēšana caur Latviju.
Pērn transporta un uzglabāšanas pakalpojumi, kas ietver arī Krievijas kravu apkalpošanu veidoja 10,2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Teju miljarda eiro pienesumu šajā nozarē dod "Latvijas dzelzceļa" pārvadājumi. Lai gan kompānijas pārstāvji iespējamo ES sankciju piemērošanu pret Krieviju plaši komentēt izvairās, tomēr tieši šis uzņēmums ir visievainojamākais. Tā portfelī Krievijas kravu apjoms ir audzis - pērn tie bija 77,1% no kopējā apjoma. Galvenie kravu veidi bija Krievijas ogles un naftas produkti. Lai gan līdz šim šīs kravas pie saņēmējiem tika vestas caur Latvijas ostām, kaimiņvalsts pēdējos gadus aktīvi attīstījusi savas ostas Ustij-Lugā, Sanktpēterburgā un Kaļiņingradā.
„Šie ieguldījumi ir miljardos vērti. Šodien arvien nopietnāk Krievijas kravas iet caur Krievijas ostām. Tieši šis bija iemesls, kāpēc bija kritums Baltijas ostās. Krievija ir spējīga pārkraut savas kravas savās ostās,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
Lai kompensētu naftas un ogļu kravu mazināšanos, "Latvijas dzelzceļš" sadarbībā ar ostām pēdējo gadu gaitā attīstīja konteineru pārvadājumus uz Krieviju, Ukrainu un Kazahstānu. Pēdējais nopietnais projekts ir tā sauktais "Jaunais zīda ceļš" konteinerpārvadājumiem no Ķīnas uz Latvijas ostām. Par to vēl nesen nopietnu interesi izrādīja Ķīnas puse, redzot perspektīvas elektropreču pārvadājumu attīstībai. Tiesa, ja Krievija nolems līdzīgā mērā sodīt Eiropas Savienību, tā varētu izvēlēties mazākos no tirdzniecības partneriem, liekot šķēršļus tranzītbiznesam Latvijā un zem sitiena nonāks arī šie projekti.
Savukārt pārkrauto kravu apjoms Rīgas ostā samazināsies līdz Mērsragā vai Skultes ostu līmenim.
„Šobrīd 60% tranzītkravu nāk no Krievijas. Rīga ir tranzīta osta austrumu kravām. Lielākā daļa ir privātas, privāti stividori, kas ir noslēguši līgumus. Ņemot vērā kāda situācija varētu izvērsties no Rīgas perspektīvas, tad tas ir tas pats, kā Liepājā ar Liepājas metalurgu,” skaidro Ameriks.
Gaidot Eiropas Savienības sankcijas, Rožainu nākotni neredz arī Latvijas autopārvadātāji. Viņu biznesu, kurā galvenā kvalitātes zīme ir ātrums, Krievija varētu krietni pabojāt kaut vai stingri piemērojot dažādus administratīvos mehānismus. „Var vienkārši pārbaudīt un var izkraut kravu līdz pēdējam, veicot tā saucamās paplašinātās pārbaudes. Katru kravu var pārbaudīt un pārskaitīt. Otrs sāpju bērns - pārvadājumu atļaujas. Pēdējos gados šis jautājums ir atrisināts un varam normāli strādāt, taču arī šo atļauju skaitu var nopietni ierobežot,” skaidro SO "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.
Pēdējais ir kontroles pa ceļiem - svari, dokumenti, pavadzīmes. Šādas iespējas var būt un Krievija šos mehānismus var iedarbināt,” norāda Trēziņš.
Vai un kādi Krievijas atbildes mehānismi varētu tikt ieslēgti, pagaidām par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas pārstāvji komentēt vairās. Tomēr jau otrdien valdība sēdes slēgtajā daļā ministri spriedīs - kādu iespaidu uz Latvijas ekonomiku atstās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.
