2020. gada sākumā – janvārī un februārī – viesu skaits palielinājās, savukārt pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī no 12. marta un vēlāk no 9. novembra gan vietējo, gan ārvalstu viesu ceļošanas iespējas samazinājās, līdz ar to vērojams viesu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnešiem.
2020. gadā tūristu mītnēs tika apkalpoti 715 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 63,3% mazāk nekā 2019. gadā.
To pavadīto nakšu skaits bija 1,5 miljoni – kritums par 60,9%. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (178,4 tūkstoši), Igaunijas (137,4 tūkstoši), Krievijas (72,5 tūkstoši), Somijas (68,8 tūkstoši), Vācijas (53,4 tūkstoši), Apvienotās Karalistes (25,4 tūkstoši).
No ārvalstu viesiem 55,6% jeb 397,3 tūkstoši bija no kaimiņvalstīm – Lietuvas (25%), Igaunijas (19,2%), Krievijas (10,1%) un Baltkrievijas (1,3%).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 66,7%, Jūrmalā – 11,1%, Liepājā – 3,8%, Ventspilī – 3,1%, Siguldas novadā – 1,9%, Daugavpilī un Salacgrīvas novadā – 1,2%.
2020. gadā tūristu mītnēs tika apkalpoti 748 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 17,6% mazāk nekā 2019. gadā.
To pavadīto nakšu skaits samazinājās par 16,5%, un tas bija 1,39 miljoni.
Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 21,5% viesu, Jūrmalā – 9,9%, Liepājā – 8%, Daugavpilī – 4%, Ventspilī – 3,6%, Siguldas novadā – 2,9%, Salacgrīvas un Daugavpils novadā – 2,4%.
2020. gada 4. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 183,4 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu – par 68,4% mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Viesi pavadīja 408,3 tūkstošus nakšu, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir kritums par 64,1%.
Ārvalstu viesu skaits gada pēdējā ceturksnī samazinājies par 89,8%, un tas bija 39,8 tūkstoši, bet vietējo viesu skaits sarucis par 24,5%, un tas bija 143,5 tūkstoši.
Asociācijā pārsteigums par datiem
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis uzsvēra, ka dati ir bijis pārsteigums, jo pēc asociācijas biedru aptaujām kritumam vajadzēja būt 60 - 70% apmērā.
Viņš pieļāva, ka salīdzinoši apmeklētāki bijuši viesu nami ārpus Rīgas. Naglis prognozēja, ka viesu skaita kritums radīs dziļas finansiālas sekas.
"Ja, teiksim, viesmīlības nozare vai tūrisms, kopumā ņemot, nesa pakalpojumu eksportā apmēram tuvu pie viena miljarda eiro, tad dabīgi, ka arī ārējās tirdzniecības bilancē tas iesitīs robu vismaz 500, 600 tūkstošu apmērā. Igauņi to bija sarēķinājuši kādu nedēļu iepriekš. Viņiem šie zaudējumi tūrisma nozarē ir apmēram viens miljards eiro, pēc Igaunijas Bankas aplēsēm. Tālākās sekas, protams, ir darbinieku aizplūšana no šīs nozares," stāstīja Naglis.
Naglis prognozēja, ka Latvijā viesmīlības nozare atkopsies smagnēji un ilgstoši. Pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas datiem, viesnīcu nozare pasaulē 2019. gada apjomu varētu sasniegt pēc diviem gadiem. Naglis pieļāva, ka Latvija izrāvienu nevarētu piedzīvot agrāk, it sevišķi tāpēc, ka mūsu valstī ir samērā strikti ierobežojumi, kas ietekmē nozarē strādājošu uzņēmumu darbu.
