Krievijas kategoriskā nevēlēšanās normalizēt situāciju Krimā jau likusi Eiropas Savienībai spert pirmos soļus - pārtraukt sarunas par bezvīzu režīmu. Ja arī turpmāk nekas nemainīsies, netiek izslēgti citi soļi. Tādējādi scenārijs par ekonomisko sankciju ieviešanu kļūst arvien reālāks.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs pieļāva, ka tie varētu būt ierobežojumi tirdzniecības jomā, enerģētikas jomā, iespējams, ieroču embargo varētu tikt noteikts.
„Bet, varbūt neskriesim vilcienam uz priekšu. Mēs ceram, ka veselais saprāts uzvarēs un būs iespējams diplomātiskiem līdzekļiem risināt šo krīzi, bet, kā vakar vienojās valdību vadītāji, ja divu nedēļu laikā nebūs progress, ES spers soļus,” pauda Pildegovičs.
Ārlietu ministrija līdz ar partneriem Eiropas Savienībā aizvien cer uz konflikta mierīgu atrisinājumu, taču pašreizējā Krievijas nostāja to neveicina. Kāda varētu būt iespējamo sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku, Ekonomikas ministrija atteicās komentēt. Tikmēr Latvijas uzņēmēji pret tām noskaņoti negatīvi.
„Personīgi es un kā uzņēmums esam pret jebkādām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju. Pirmkārt, tā ir naudas zaudēšana, jo zināmā mērā mūsu nozare strādā uz Krieviju ne pilnībā, bet tas ir ļoti nopietns mūsu pircējs, gan labs pircējs, turklāt pārdošanas apjomi tur ik gadu ir auguši,” atzina SIA "Karavela" valdes priekšsēdētājs Andris Bite.
Latvijas darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone norāda, ka pirmā nozare, kas cietīs šādu Krievijas ietekmes sviru pielietošanas gadījumā būs tranzīta uzņēmumi. Piemēram, "Latvijas Dzelzceļa" pārvadājumu portfelī Krievijas kravu īpatsvars ir 77%. Ja sadarbība tiktu pārtraukta, zaudējumu apmērs varētu sasniegt teju miljardu eiro. Tāpat sankciju ieviešana kavētu eksportu uz Kazahstānas un Baltkrievijas tirgiem, kas līdz ar Krieviju ietilpst Muitas ūnijā.
Pildegovičs atzīst – „ja šādi politiski lēmumi tiks pieņemti, jārēķinās, ka sankciju jautājums būs sāpīgs abām pusēm un būs jārunā ar EK par kompensējošiem pasākumiem, lai mūsu tautsaimniecība neciestu vairāk, nekā nāktos”.
Ārlietu ministrija nākamās nedēļas sākumā plāno tikties ar uzņēmējiem, lai pārrunātu situāciju Ukrainā. Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācija konflikta mierīgā atrisināšanā cer iesaistīt abu valstu darba devēju organizācijas, piedāvājot rīkot to sarunas Rīgā. Šajā konfliktā nav ieinteresēti arī Krievijas uzņēmēji.
„Gan Krievijas puse, gan Ukrainas puse ir ieinteresēti lai maksimāli ātri atgrieztos pie starptautiskajām tiesībām, lai viss tiek ievērots un lai jebkurā gadījumā neeskalētu situāciju. Biznesa sabiedrība ir ieinteresēta normālā starptautiski atzītā procesā, kas ir pie sarunu galda,” sacīja Meņģelsone.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
