Viņš atgādināja, ka pērn ceļu nozarei papildus piešķirti 75 miljoni eiro, kas ļāva strādāt aktīvāk. Tā rezultātā uzlaboti gan valsts ceļi, gan reģionālie ceļi. Konkurences rezultātā ceļu būves nozarē samazinājušās cenas, kas ļāvis padarīt vairāk.
"Konkurences rezultātā samazinājušās mūsu iepirkumu cenas, un mēs par šiem līdzekļiem esam uzbūvējuši vairāk nekā esam paredzējuši. Tādēļ viennozīmīgi ekonomika tiek sildīta. Esam aprēķinājuši ietekmi uz ekonomiku. Katrs ceļu būvē ieguldītais eiro pretī dod 2,7 eiro. Pērn ceļu būvē ieguldītie 300 miljoni eiro ir devuši 800 miljonu eiro ieguvumus ekonomikā," sacīja Lange.
Arī šis gads ceļu nozarei izskatās labs, sacīja Lange, norādot, ka kopējais ceļu jomai šajā gadā piešķirtais finansējums ir 325 miljoni eiro jeb par 20 miljoniem vairāk nekā pērn.
Lielākie darbi šajā gadā risināsies uz reģionālajiem autoceļiem, kur darbi plānoti ap 800 kilometru garumā, bet uz valsts ceļiem - 150 kilometru garumā. Ceļiem 140 kilometru garumā plānota pilnīga pārbūve, bet lielākais uzsvars tiks likts uz ceļu seguma atjaunošanu.
Šajā gadā vērienīgākie ceļu atjaunošanas darbi, kur plānoti lielākie satiksmes ierobežojumi, būs uz Tallinas šosejas aiz Saulkrastiem virzienā uz Tallinu, Daugavpils šosejas vairākos posmos, kā arī Liepājas šosejas. Kopumā šajā gadā pa visu Latviju plānoti 200 objekti, piebilda Lange.
Autoceļu atjaunošanas projektos arvien būtiskāka loma ir satiksmes dalībniekiem ne tikai automašīnās, bet arī mazāk aizsargātajiem velosipēdistiem, gājējiem, elektrisko skrejriteņu braucējiem, kas prasa pieejas maiņu. To LVC rīkotajā konferencē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
"Sarunās ar "Rail Baltica" projektētājiem bieži dzirdu par principu angļu valodā "dig once", tātad projektējam un būvējam visu, kas konkrētajā vietā ir nepieciešams. Es šo principu paplašinātu, sakot: ja kaut ko darām uz ceļa, tad pamatīgi un paliekoši. Ja zinām, kur nākotnē būvēsim autostrādi, savlaikus tai gatavojamies.
Labāk dārgāk, bet ilgtspējīgi. Kā projektēt tā, lai katrai tantiņai Bauskā būtu skaidrs, kā no autobusa pieturas droši nonākt līdz ceļa galam," teica satiksmes ministrs.
Būtiskākie ilgtermiņa projekti autoceļu attīstībā tuvākajos gados saistās ar Pierīgas noslogotākajiem ceļu posmiem Latvijā. Pirmais no tiem – būtiski uzlabots 17 kilometrus garš Ķekavas apvedceļš ar ātrgaitas ceļa posmu, vairākiem pārvadiem un diviem tuneļiem. To būtu jāīsteno līdz 2023. gada beigām ar publiskās privātās partnerības pieeju. Konkursā pērn izraudzīja personu apvienību "Ķekava ABT". Tas nebūs maksas ceļš, ceļa pieejamības maksājumu pēc projekta pabeigšanas segs valsts, uzsvēra LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.
"Privātās un publiskās partnerības gadījumā tie ir 20 gadi, kuros privātais partneris gan uzbūvē, gan nofinansē, gan uztur attiecīgo ceļa posmu. Pēc 20 gadiem atdod ceļa posmu valsts pārraudzībā ar vēl spēkā esošu piecu gadu garantiju. Tātad vēl pēc 25 gadiem šis ceļa posms būs atbilstošs lietotāju vajadzībām. Protams, arī lielāko daļu no riskiem uzņemas privātais partneris."
Nākotnes projektu kartē ir iezīmēti arī ātrgaitas autoceļu posmi, no kuriem par pirmajiem jau izsludināti iepirkumi par ietekmes uz vidi izvērtējumu un sākotnējo projektēšanu. Tie būs Rīgas apvedceļa posmi no Salaspils līdz pagriezienam uz Ventspils šoseju un ceļa posms no Baltezera līdz Saulkalnei ar paredzamo atļauto braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā. Šo posmu izbūvē būs paplašināms arī blakus ceļu tīkls. Ieskicētais šo projektu beigu laiks ir 2028. gads.
