Konkursu uz valsts meža zemju apsaimniekotāja "Latvijas Valsts mežu" valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās "Latvijas Valsts mežu" padomes, Zemkopības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības delegāti.
Nominācijas komisijas locekļi izvērtēšanai padomē ar vērtējumu punktos virzīja divus kandidātus uz katru no valdes locekļu vietām. Latvijas Radio saņēma pārdomas par izvēlēto valdes locekļu atbilstību labas reputācijas prasībām, kas bija konkursa obligāto minimālo prasību lokā.
Vairums nominācijas komisijas dalībnieku izteikties nevēlējās, izdevās iegūt tikai pāris īsas atbildes.
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne konkursa rezultātu vērtēja pavisam lakoniski:
"Man personīgi "Latvijas Valsts mežu" padomes virzītā valdes priekšsēdētāja kandidatūra bija liels pārsteigums."
Bijušais FKTK šefs
Konkursā iesaistītu cilvēku pārdomas raisījusi Pētera Putniņa apstiprināšana valdes priekšsēdētāja amatā.
Jāatgādina, ka Putniņu 2019. gadā mudināja atkāpties no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amata, par to sniedzot dāsnu kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Lai tā notiktu, pat grozīja FKTK likumu. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.
Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidroja "Latvijas Valsts mežu" padomes vadītājs Edmunds Beļskis.
"Skaidrs, ka dažādu institūciju amatpersonu vai politiķu viedoklis un redzējums par finanšu nozares "kapitālā remonta" īstenošanu var atšķirties. Saeima attiecīgi lēma par ļoti lielas kompensācijas izmaksu, lai varētu īstenot citādu finanšu uzraudzības modeli. Mēs nesaskatījām, ka tas būtu saistīts ar jebkādiem reputācijas riskiem. Tā bija vienošanās," pauda Beļskis.
No kartelī pieķerta uzņēmuma
Tāpat "Latvijas Valsts mežu" valdē nule kā apstiprinātais Toms Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks". Tas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Tajā 26 uzņēmumi apzināti kropļoja konkurenci un sadārdzināja cenas vairāk nekā 300 iepirkumos.
Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem.
"Par uzņēmumiem, kas parādās Konkurences padomes vai citu iestāžu lēmumos, ir jāvērtē katras personas iesaiste un atbildība.
Ne jau visi simts vai tūkstotis darbinieku tiek uzskatīti par vainīgiem utt. Attiecīgi par ievēlētajiem valdes locekļiem nekāda [aizdomīga] informācija netika saņemta," sacīja Beļskis.
Par valdes izvēlēšanu atbildīga padome
Līdztekus "Latvijas Valsts mežu" kandidātu izvērtēšanā pārdomas raisījis tas, vai konkursa kritēriju dēļ nav pārmēru ierobežots izvērtējamo kandidātu loks. Piemēram, nominācijas komisijas darba rezultātā valdes loceklis vides aizsardzības jautājumos netika virzīts.
Savukārt Latvijas Mežu īpašnieku biedrības prezidents Inesis Boķis piebilda, ka uzņēmuma vadībā būtu noderējis vēl kāds cilvēks ar pieredzi tieši mežsaimniecībā.
Uzņēmuma padome ir atbildīga par valdes izvēlēšanu un kompetenci. Tuvāko gadu jauno izaicinājumu lokā ir audžu paplašināšana Eiropas mežu stratēģijas ietvaros, atjaunojamās enerģētikas jautājumi par vēja parku būvniecību sadarbībā ar "Latvenergo".
Tāpat plānots vietējā tirgū iepludināt lielākus pašmāju šķeldas apjomus, kā arī paplašināt zemes dzīļu resursu apguvi, lai nodrošinātu izejvielas tādiem lielajiem projektiem kā "Rail Baltica" un Ķekavas apvedceļa būvniecībai.
