Lauki iztukšojas, un arvien vairāk cilvēku pārceļas tuvāk reģionu centriem un lielajām pilsētām. Cilvēku noturēšanai laukos svarīgi ir attīstīt ceļu infrastruktūru, kas daudzviet ir kritiskā stāvoklī. Savu neapmierinātību pauž arī lauksaimnieki, kas uz tikšanos sestdien aicināja par ceļiem atbildīgās valsts amatpersonas.
Lauksaimnieki norāda, ka komunikācijas trūkuma dēļ projektētāji ceļu infrastruktūru bieži veido neatbilstoši iedzīvotāju nepieciešamībām. Piemēram, neremontē tos ceļu posmus, kur ir vislielākās bedres. Turklāt vissmagākās situācijas veidojas pavasarī, kad dubļu dēļ izbraukšana pa grants ceļiem ir īsts izaicinājums gan iedzīvotājiem, gan zemniekiem.
"Sliktākais ir tas, ka, pasliktinoties šim ceļu stāvoklim, pat ir piemēri, kur ģimenes nespēj savus bērnus trīs nedēļas aizvest uz skolu, tāpēc, ka šī infrastruktūra valstī nefunkcionē," pastāstīja "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Ceļu uzturētāji gan aizrāda, ka paši lauksaimnieki mēdz neievērot grants ceļiem paredzētos ierobežojumus. Piemēram, ar smago tehniku tiek braukts arī tajos ceļu posmos, kur to nedrīkst darīt.
Lazdiņš norādīja, ka braukšana un pārvietošanās ir vitāli svarīga, lai uzņēmums pastāvētu. "Tāpēc mēs arī pārkāpjam šos noteikumus," viņš teica.
Grants ceļi veido 55% no valsts ceļu kopgaruma. Raitis Nešpors no “Latvijas autoceļu uzturētāja” pastāstīja, ka līdz šim valsts un Eiropas fondu nauda ceļu remontiem galvenokārt piešķirta valsts nozīmes galvenajiem autoceļiem.
"To, kas iepriekš nav desmitiem gadu darīts, to nevar izdarīt tuvākajos divos gados. Mums tā tuvāko gadu prioritāte tieši ir šie grants ceļi," norādīja Nešpors.
Savukārt valsts autoceļu pārvaldītājs vainu meklē nepietiekamajā finansējumā, kas liedzis veikt arī grants ceļu plānveida remontdarbus. Nākotnes prognozes arīdzan ir diezgan neskaidras.
"Uz 2020.gadu šis Eiropas fondu finansējums beigsies, un mums, es domāju, mūsu valdībai un ministrijas cilvēkiem, vajadzētu tikt skaidrībā ar to, kādā veidā mēs varēsim kompensēt šo Eiropas fondu līdzekļu trūkumu," norādīja "Latvijas Valsts ceļu" Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes pārstāvis Edgars Brass.
Tas gan lielā mērā būs atkarīgs no nākamās valdības un Satiksmes ministrijas priekšniecības prioritātēm, teic Brass.
