Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) datiem, šobrīd Latvijā no visiem sējumiem apdrošināti ir tikai 3,7% platību. Plūdu skartajā Latgalē šis skaitlis ir vēl mazāks – 0,17%.
Pēdējos gados ZM cenšas veicināt sējumu apdrošināšanu, līdzfinansējot 65% no apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Taču apdrošinātāju piedāvājums zemniekiem neesot izdevīgs.
"Apdrošinātāji nesedz zaudējumus, ja labība ir gatavībā. Viņi sedz zaudējumus, ja labība ir augšanas stadijā vai piengatavībā, bet ne gatavībā. Tādējādi no šī riska apdrošinātāji ir tikuši vaļā," skaidro zemnieku saimniecības “Riekstiņi” īpašnieks Guntars Bartkevičs.
Balvu novada Bērzpils zemnieku saimniecības “Bērziņi” īpašnieks Andris Bondars savus sējumus bija apdrošinājis, bet nu ir vīlies. "Tagad man atbrauca apdrošinātāji un man kviesis ir pilnīgi uz zemes un ūdenī sadīdzis, un jau zaļo. Apdrošinātāji pasaka – 10%. Tie ir 80 eiro par hektāru," teica Bondars, atzīstot, ka šāda atlīdzība nekompensēs zaudējumus.
Pašlaik lauksaimniecības riskus Latvijā piedāvā apdrošināt vien divi uzņēmumi – “Balta” un Vācijas kompānija “Vereinigte Hagel”.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins atzīst – ja nav pieprasījuma, tad apdrošināšanas pakalpojums ir gan dārgs, gan nekvalitatīvs.
"Tā daļēji ir arī pašu apdrošinātāju vaina. Apdrošinātājam arī ir jāiet pretī zemniekam, uzņēmējam, un tā kā jārunā cilvēciskākā valoda, nevis juridiskā valodā. To var nosaukt par tādu kā padomju mantojumu, kur viena puse otru mēdz pašmaukt, un tad tās attiecības pāriet stingrā juridiskā valodā," atzīst Abāšins.
Par sējumu postījumiem no valsts budžeta vairāk nekā 100 000 eiro kompensācijas izmaksātas pēc 2010. gada un 2013. gada pavasara plūdiem. Tomēr krietni lielākas kompensācijas – vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā – izmaksātas cūkkopjiem. Izņēmums nebūs arī nesen piedzīvotie plūdi.
"Nu šis ir atsevišķs gadījums. To mēs varētu par katastrofu nosaukt šinī reģionā. Tas nav visā Latvijā, bet tur, kur tas ir, tur tas ir. Ja vairākas nedēļas ūdens ir uz laukiem, kur apakšā ir kārtīga raža (..), cilvēki ir ieguldījuši lielus līdzekļus un darbu, tur tā ir cita situācija," vērtē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Zemkopības ministrs gan atzīst – pēc šī gadījuma vēlreiz nāksies runāt ar apdrošinātājiem, aicinot tos izstrādāt pievilcīgākus nosacījumus platību apdrošināšanai.
Ieinteresēti kvalitatīvāku pakalpojumu izstrādē ir arī apdrošinātāji, tomēr viņi atzīst – līdz šim lāča pakalpojumu nodarījusi arī pati valsts, ikreiz kompensējot neapdrošināto zemnieku ražas riskus.
Jau ziņots, ka augustā Latgalē piedzīvotas ilgstošas un stipras lietavas, kas bijušas stiprākās valsts austrumos kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Daudzviet arī applūduši lauki un māju pagrabi. Savukārt upēs ūdens līmenis kāpis par diviem metriem, mazajās upēs gan ūdens kāpums ir beidzies.
Diennakti ilgušās lietavas visplašāk skārušas Latvijas austrumu un ziemeļu daļu. Ziemeļlatgalē pilnībā applūdušas plašas lauku teritorijas un bloķēta satiksme vairākos vietējas un reģiona nozīmes ceļos.
Plūdu radītie zaudējumi lauksaimniekiem varētu sasniegt vairākus miljonus eiro, arī lietavu postīto ceļu sakārtošanai vajadzēs vienu miljonu eiro.
