Viņa stāstīja, ka pagājušais gads dažādiem nozares uzņēmumiem bija dažāds, aptuveni trešdaļai tas bija ļoti labs, labāks par iepriekšējām sezonām, viņiem pieprasījums bija lielāks nekā piedāvājums. Aptuveni trešdaļai pērn bija izdzīvošanas gads, bet trešdaļai, kas vairāk orientējās uz ārvalstu tūristiem un masu pasākumiem, bija ļoti grūts gads, teica Ziemele.
Tagad, pavasarī, pieprasījums pēc labām kvalitatīvām vietām joprojām ir, tas “nav graujoši milzīgs”, taču ir cilvēki, kuri, piemēram, brauc strādāt attālināti uz laukiem, kur ir labs interneta pārklājums, nomainot sava dzīvokļa četras sienas uz citām četrām sienām, un mazas, no ļaužu masām izolētas vietas “rullē vairāk nekā jebkad agrāk”, atzina Ziemele.
Viņa arī stāstīja, ka lauku tūrisma nozare ļoti gaida valdības lēmumu par atļauju rīkot ēdināšanu ārā, jo laukos plašajās pļavās to var nodrošināt, bet “mēs negribam plastmasas traukus”.
“Vecmāmiņas pankūkas nevar ēst no vienreizējiem traukiem, tās negaršos tā”, un arī cilvēki grib ēst ārā pļavā, nevis savā guļamistabā, kur pamodušies no rīta, norādīja Ziemele.
Viņa uzsvēra, ka nozare sagaida no valdības lēmumus, kas ir pieņemti “pēc loģikas, nevis likuma burta”. Piemēram, šobrīd epidemioloģiski drošajos novados klases var mācīties klātienē un var rīkot nodarbības ārā, bet klases nevar braukt ekskursijās uz kādu saimniecību.
“Kāda ir liela atšķirība, vai klase mācās kopā vai saimniecībā aplūko trušus,” nozares neizpratni raksturoja Ziemele.
Vai, piemēram, četri strādnieki, kuri dienā strādā kopā, bet nedrīkst noīrēt mājiņu kopā un vakariņot kopā, minēja Ziemele.
Viņa uzsvēra, ka nozare vēlas ievērot visus Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās prasības un neslēpties, bet vēlas, lai tās būtu saprotamas un loģiskas. Pašlaik saimnieki pat baidās, vai viņi visu dara pareizi, vai noteiktumus izpratuši pareizi.
Ziemele sacīja: “Mēs ceram uz tādu vasaru kā pagājusī. Mēs vienmēr esam bijuši optimisti, plānojam dažādas akcijas un pasākumus ar atvērtām dienām laukos. Protams, aktivitātes plānojam ārā, cik tas iespējams. Ļoti gaidām valdības lēmumu atļaut ēdināšanu ārā. Mēs visu varam ārā. Mums ir pļavas, meži, lauki, kur varam galdiņus salikt. Taču mēs negribam plastmasas traukus, ar ko ir pilni meži un upes.”
“Ceram, ka valdība daudzas lietas labos, ne tikai tirdzniecības jomā, un mūsu nozare varēs strādāt,” sacīja Ziemele.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norādīja, ka ir vairākas idejas vietējā tūrisma veicināšanai un mudināšanai izmantot galamērķos piedāvātos pakalpojumus. Jūnijā plānotas atvērto durvju dienas dažādos objektos, taču pašlaik visi gaida drošības nosacījumu atvieglojumus un ceļošanai piemērotākus apstākļus.
“Mums vasarā un rudenī iecerētas mājas kafejnīcu dienas, kuru ietvaros visā Latvijas teritorijā plānoti pakalpojumi garšas baudījumiem, gastronomijas tūrismam. Ir sagatavota Latvijas apceļošanas spēle, kas ilgs pusgadu, ko mēs sāksim, kad būs ceļošanai piemērotāki apstākļi. Papildus, protams, visa gada garumā atbalstīsim tās aktivitātes, ko plāno tūrisma galamērķi, tūrisma informācijas centri visā Latvijā,” atklāja Šīrava.
Bet kopumā nozare optimistiski skatās uz nākotni un gatavojas brīdim, kad varēs strādāt arī ar ārvalstu tūristiem, jo cilvēki citos reģionos skatās uz Baltijas valstīm ar lielu interesi – kā uz tīru, bioloģisku, dabisku tūrisma piedāvājumu, kas tagad ir modē; ir arī pieprasījums no tūroperatoriem, tāpēc nozarē strādā pie piedāvājuma, gaidot, kad atjaunosies tālie ceļojumi, stāstīja Ziemele.
Raksturojot darbu Covid-19 apstākļos, viesnīcas “Atpūta” Cēsīs īpašnieks Aivars Kudulis stāstīja, ka ziema bijusi sabiedrotā, jo uz netālu esošajiem kalniem cilvēku bija daudz, tāpēc nakšņotāju arī nav trūcis. Protams, iepriekš sniegotās ziemās klientu plūsma bijusi nesalīdzināmi lielāka ar viesiem no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un citām valstīm. Savukārt no saimniekošanas viedokļa par labu nospēlējis arī pašvaldības lēmums piešķirt būtisku nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
Kudulis skaidroja: “Uz kalna arī bija ierobežots cilvēku skaits. Ja mēs varējām sarunāt slēpošanu viņiem, tad bija mums viesi. Ja cilvēks nevar tikt uz kalna, tad jau viņam visdrīzāk arī viesnīca nebija vajadzīga. Kopumā mums darbu ziemā tomēr nosaka slēpošanas iespēju tuvums. Par vasaru – ja [Cēsīs] būs pasākumi, tad var optimistiski skatīties.”
Valdība, vadoties no Covid-19 izplatības datiem, par iespējām organizēt ēdināšanu ārā un citiem iespējamiem atvieglojumiem plāno lemt aprīļa beigās.
KONTEKSTS:
Valdība vienojās par epidemioloģiskām prasībām, kuras būtu jāievēro, lai organizētu ēdināšanu āra terasēs, taču nevienojās par konkrētu datumu, no kura šāda darbība būtu atļauta. Ministri par šo lems atsevišķi, izvērtējot Covid-19 izplatību valstī.
Jau kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī sabiedriskās ēdināšanas vietas drīkst izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Ēdinātājiem samazinājās klientu skaits, bet uzņēmumi cenšas turpināt darbu, piedāvājot ēdienus iegādāties attālināti, pievienojoties ēdienu piegāžu aplikācijām un meklējot citus risinājums.
Tikmēr Rīgas dome pieņēma jaunus ielu tirdzniecības noteikumus, kas paredz atvieglot ielu tirdzniecības vietu un vasaras terašu saskaņošanu, vienlaikus samazinot arī saskaņošanai nepieciešamo procedūru skaitu.
