Tos autoservisus, kuri nodokļu uzraugu aicinājumam nesekoja, tagad tiesībsargi pārbaudīšot bez jebkādas žēlastības. Valsts ieņēmumu dienesta jaunā stratēģija cīņā ar ēnu ekonomiku ir kampaņveidīgi pārbaudīt veselas nozares, bet autoservisi izvēlēti kā pirmie, jo līdz pat 80% šajā nozarē apgrozītās naudas nonāk ēnu ekonomikā.
Autoatslēdznieka profesijas pārstāvjiem ir nepieciešama specializēta izglītība, bet viņu vidējā oficiālā mēnešalga ir tikai 320 eiro mēnesī. Tātad - divreiz mazāka nekā vidējā alga valstī. Turklāt no nozares, kas gadā apgroza vairāk nekā divus miljardus eiro, valsts budžets nodokļos saņem apbrīnojami maz.
Šie fakti Valsts ieņēmumu dienestam ļāvuši secināt, ka autoservisi ar nodokļu maksāšanu neaizraujas, tādēļ šī nozare izvēlēta visaptverošai pārbaudei. Arī LTV raidījums „Aizliegtais paņēmiens” pārliecinājās, ka autoservisos bez problēmām var vienoties par nodokļu nemaksāšanu.
Raidījuma žurnālisti eksperimentā pārliecinājās, ka vairākos servisos var vienoties par auto remontu, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli, ja neprasa čekus.
Jūlijs un augusts autoservisiem tika doti kā laiks, kad, nebaidoties no nodokļu inspektoru uzmanības, atteikties no aplokšņu algām un sakārtot grāmatvedību. Tomēr no aptuveni 4000 Latvijā reģistrēto autoservisu labprātīgi to izdarījuši vien 2,8% jeb aptuveni simts uzņēmumi.
„Tie jau ir legalizējušies, vienkārši viņi ir uzrādījuši vairāk ieņēmumus un arī darba algas palielinājuši,” stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Iveta Buškevica.
Valsts ieņēmumu dienestā sola, ka tagad nekādu iecietību pret uzņēmumiem, kas paši nav izrādījuši labo gribu, valsts neizrādīs. Ir sastādīts potenciālo krāpnieku „melnais saraksts”, un tie visi tiks pakļauti tematiskajām pārbaudēm vai pat nodokļu auditam.
„Šeit atkāpes nebūs. Es kā iestādes vadītāja viennozīmīgi garantēju to. Ja mēs citreiz saprotam un uzklausām un galvenais, lai uzņēmums uz priekšu strādā, un mēs varbūt „līferējam” un skatāmies, ka varbūt tik drastiskas soda sankcijas administratīvajā sodā nevajadzētu piemērot, šis nav tas gadījums. Jo mēs bijām devuši divus mēnešus laika,” uzver VID vadītāja Ināra Pētersone.
Latvijas auto virsbūvju remontētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Gailis atzīst, ka šāda kampaņa ir nepieciešama, tomēr par gaidāmajiem rezultātiem ir skeptisks.
„Es personīgi nezinu nevienu uzņēmumu, kurš nodokļus maksā pilnā apmērā. No otras puses, ja mēs cerējām sagaidīt, ka tūlīt daudzi uzņēmumi, kuri strādā pilnīgi nelegāli, sāks legalizēties, tas ir utopiski,” uzskata Gailis.
Viņaprāt, ir pamats bažīties, vai tie uzņēmumi, kas līdz šim strādāja vismaz daļēji likumīgi, necietīs vairāk nekā tie, kuri līdz šim darbojušies pat bez reģistrēšanās. Valsts ieņēmumu dienests gan sola, ka tā nenotiks, jo nereģistrētie servisi esot prioritāte. Jau apzināti aptuveni 100 šādi servisi, kas visi saņemšot sodus, kas var sasniegt 2000 eiro.
„Fiziskai personai, ja pagalmā nodarbojās ar nereģistrēto saimniecisko darbību un samaksā divus tūkstošus eiro, tas tomēr ķer... Nemaz nerunājot, ja ir atkārtotība, ir kriminālprocess. Protams, arī tās fiziskās personas, kuru teritorijā notiek šī nereģistrētā saimnieciskā darbība, nonāk arī mūsu redzeslokā, mēs skatāmies no kā viņi dzīvo un kā viņi pārtiek, un draud arī fiziskās personas audits kā tāds,” brīdina VID ģenerāldirektore Petersone.
Autoservisu nozares pārbaudīšana kopumā varētu turpināties līdz pat nākamā gada vasarai. Pēc tam nodokļu uzraugi iecerējuši ķerties klāt zobārstniecības sfērai.
