Par likumprojektu balsoja 51 Saeimas deputāts.
Saeimas Preses dienestā iepriekš pauda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro. Nodoklis tiks samazināts stiprajam alkoholam, bet ne alum.
Debatēs pirms balsojuma vairāki deputāti neskopojās kritiskiem vārdiem attiecībā uz iecerēto likumprojektu. No "KPV LV" ievēlētais Didzis Šmits pauda neizpratni par to, kādēļ "šņabim jākļūst lētākam, bet limonādei dārgākai". Savukārt deputāts Aldis Gobzems minēja, ka tikmēr Lietuvā palielina minimālo algu, bet Igaunijā ir augstāks neapliekamais minimums. "Neesat snieguši nekādus matemātiskus aprēķinus, kādēļ akcīzes samazināšana stiprajiem, bet palielināšana bezalkoholiskajiem sniegs kādu labumu. Budžeta komisijā neņēma vērā vietējo alus ražotāju argumentus, padarot tos nekonkurētspējīgus," teica Gobzems.
Savukārt Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins uzsvēra, ka Finanšu ministrija maldinājusi Saeimas deputātus, jo likumprojekta apspriešanas laikā neesot tikušas uzrādītas reālās cenas. Tāpat Kiršteins norādīja, ka katram akcīzes nodoklim ir kaut kāds mērķis un jaunais Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 8. jūlijā, svinīgajā uzrunā Saeimā norādījis uz to, ka Latvijai jābūt modernai un ilgtspējīgai valstij. "Vai akcīzes samazināšana mūs par tādiem padara, vai arī mēs nodzirdām savus iedzīvotājus?" tā Kiršteins.
KONTEKSTS:
Saeimas deputāti sēdē pirms Jāņiem pēc garākām debatēm konceptuāli vienojās virzīt tālāk ieceri par 15% akcīzes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojekta skatīšana otrajā galīgajā lasījumā tika paredzēta tuvākajā parlamenta ārkārtas sēdē.
Šie likuma grozījumi virzīti pēc tam, kad Igaunijā nolemts no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.
Gandrīz pusei no Igaunijas iedzīvotājiem, kas Latvijā iegādājušies alkoholu, šī rīcība bija viens no iemesliem vai arī galvenais iemesls mūsu valsts apmeklējumam, liecina pēc Latvijas alkohola nozares organizāciju pasūtījuma pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, ko komisijā prezentēja tā vadītājs Arnis Kaktiņš. Alkohola pircējs no Igaunijas vidēji vienā apmeklējuma reizē iztērējis Latvijā 136 eiro, liecina aptaujas dati.
