Zīmīgu daļu no piešķirtajiem 15 miljoniem eiro saņems desmit saimniecības – kopumā 1,7 miljonus. Aplēsts, ka visvairāk finansiāli zaudējusi un tagad atgūs zemnieku saimniecība “Kotiņi” Viļakas novadā. Atbalsts tai sasniegs 268 000 eiro. Nedaudz mazāk – 260 000 eiro – saņems saimniecības “Riekstiņi” un “Sprūževa M”. TOP 10 noslēdz “Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale” ar gandrīz 100 000 eiro.
Saimniecības, kas saņems lielākās kompensācijas:
Lauksaimnieku zaudējumus valdība atlīdzinās tikai daļēji – 72% apmērā. Zemnieks Andris Ļubka, kas vada saimniecību “Lūsēni” Kārsavas novadā, nezina, cik saņems viņš, taču uzskata, ka atbalsts ir svarīgs.
"Mēs esam pateicīgi par to, cik būs. Nu ko tur izdarīsi?" viņš saka. "Sēklas materiālā, mēslojumā un augu aizsardzības līdzekļos vidēji ir ieguldīts 600 eiro uz hektāru. Principā tas ir tas, kas vajadzīgs. Neviens jau to noteikti mums neatgriezīs."
Viņa aplēses par ieguldījumiem gan nesakrīt ar ierēdņu aplēsēm. Par hektāru zirņu, kas viņa saimniecībā cietuši visvairāk, maksās apmēram 200 eiro. Valstī vislielākās nopostītās teritorijas aizņem vasaras kvieši, par kuriem maksās 208 eiro, bet par kultūru, kas prasa vislielākos ieguldījumus, atzīti ziemas kvieši – par tiem maksās 233 eiro hektārā.
Mazākās kompensāciju likmes, proti, gandrīz 40 eiro hektārā, ir paredzētas par bastarda āboliņu, sarkano āboliņu, amoliņu un lucernu. Atlīdzināt valsts mēģinās tikai to, kas ieguldīts. Ja naudu piekritīs piešķirt Eiropas Komisija, atlīdzināt varētu arī zaudējumus par negūto ražu.
"Sarunas ir ievirzījušās tā, ka šobrīd ir pozitīvi attiecībā uz solidaritātes fondu, kas ir atbalsts infrastruktūrai, respektīvi, meliorācijas sistēmām, jo lielāko skādi nodarīja nesakārtotās meliorācijas sistēmas, kuras ir nepieciešams tagad atjaunot, lai nākamie plūdi neradītu vēl lielākus draudus.
Bet par tiešajām kompensācijām zemniekiem šobrīd pieprasījums ir iesniegts komisijā, bet atbildes mums vēl nav šobrīd," atzina Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
Ja Eiropas naudu nesaņemsim, premjers izteicies, ka, iespējams, kompensācijas vēl varētu meklēt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem gada beigās. Tomēr ZM uzskata, ka tas būtu nesamērīgi, un ir skeptiska par to, ka budžetā līdzekļi atrastos.
"Nav tādas naudas vēl. Bet, ja gadījumā budžetā neparedzētiem gadījumiem paliks pāri šī gada nobeigumā - tādi brīži ir bijuši, ka ir kaut kāda naudiņa palikusi pāri, - tad par to naudiņu iet runa, ka varētu piešķirt tālāk šo kompensāciju papildināšanai. Es domāju, ka, visdrīzāk, nebūs tādas naudas vēl papildus," sprieda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
Kompensāciju izmaksa lauksaimniekiem sāksies uzreiz pēc tam, kad Lauku atbalsta dienests saņems līdzekļus.
