Eiropas Savienības sastāvā Lielbritānija bija 47 gadus, bet 2016. gada referendumā 52% vēlētāju nobalsoja par izstāšanos no ES. Lielbritānija izstājās no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvārī, bet saskaņā ar izstāšanās vienošanos turpināja ievērot vairumu bloka noteikumu līdz 2021. gada sākumam.
Lai gan Lielbritānija tad pameta Eiropas Savienības vienoto tirgu un muitas savienību, tā saglabāja daudzus bloka noteikumus, solot tos izskatīt atsevišķi pēc breksita.
Rosina izmantot Šveices modeli attiecībās ar ES
Tagad izskanējušas ziņas, ka Lielbritānija attiecībās ar Eiropas Savienību labprāt pārņemtu Šveices modeli. Laikraksts "Sunday Times" vēstījis, ka Lielbritānijas premjera Riši Sunaka valdības augstākās amatpersonas cenšas panākt ciešākas "Šveices stila attiecības" ar Eiropas Savienību.
Arī vairākas augsta ranga britu valdības amatpersonas norādījušas, ka finanšu ministrs Džeremijs Hants privātās sarunās izteicies: britiem būtu jāveido ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību.
Runas par to, ka britiem vajadzētu veidot attiecības ar Eiropas Savienību līdzīgi kā Šveicei, saniknojušas breksita piekritējus, kuri iebilst pret jebko, kas atņem Lielbritānijas atgūtās brīvības. Sunaks, kurš bija breksita atbalstītājs, noliedzis izskanējušās baumas.
"Manas vadības laikā Apvienotā Karaliste neveidos nekādas attiecības ar Eiropu, kas balstās uz saskaņošanu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Es balsoju par breksitu, es ticu breksitam, un es zinu, ka breksits jau sniedz lielus ieguvumus un iespējas valstij."
Bijušais breksita ministrs, tagadējais veselības ministrs Stīvs Bārklijs iztiecies, ka netic apgalvojumiem par vēlmi veidot attiecības ar bloku pēc Šveices piemēra.
"Es biju breksita ministrs un ļoti smagi strādāju, lai palīdzētu nodrošināt, ka mēs kontrolējam savas robežas, likumus un naudu, un ir svarīgi, lai mēs tagad maksimāli palielinātu breksita iespējas. Mums ir premjerministrs, kurš, tāpat kā es, atbalstīja breksitu. Mums ir jāizmanto breksita piedāvātās iespējas."
Brisele cer uz attiecību uzlabošanos
Savukārt leiborists, ēnu kabineta darba un pensiju ministrs Džonatans Ešvorts norāda, ka breksits acīmredzami nenāk par labu Lielbritānijai un, ja izskanējušās ziņas ir patiesas, tās vērtējamas kā piekāpšanās.
"Tā acīmredzami ir valdības piekāpšanās, ka darījums, par kuru viņi vienojās, tas, par ko Boriss Džonsons teica, ka tas ir lieliski izcepts un fantastisks – nedarbojas. Mūsu eksportētājiem tas nedarbojas.
Laikā, kad pasaules tirdzniecības apjomi ir uzlabojušies, mūsu eksports, godīgi sakot, rada vilšanos. Tāpēc mums ir vajadzīga jauna pieeja, lai panāktu darbojošos breksitu."
Tikmēr Eiropas Komisija šīs nedēļas sākumā esot paziņojusi dalībvalstīm, ka attiecības ar Londonu ir uzlabojušās līdz ar Sunaka nākšanu pie varas, taču līdz šim tas nav izpaudies kā konkrētas izmaiņas Apvienotās Karalistes nostājā, jo īpaši attiecībā uz tā saukto Ziemeļīrijas protokolu, kas regulē tirdzniecību starp abām pusēm pēc breksita.
Vairums britu tagad nožēlo breksitu
Pārdomas par breksita jautājumu ir ne tikai politiķu vidū, bet arī sabiedrībā kopumā. Un šīs domas jeb, precīzāk, noskaņojums liecina, ka arvien vairāk britu domā, ka breksits varbūt nemaz nav tik labs, kā šķita iepriekš. Nesen publicēta aptauja liecina, ka 57% respondentu ir pret breksitu, bet 43% par.
Pagājušajā nedēļā sabiedriskās domas aptaujas kompānija "YouGov" ziņoja, ka rekordliels respondentu skaits (56%) tagad uzskata, ka breksits bija kļūda.
Apmēram 19% no viņiem paši balsoja par breksitu, bet tagad nožēlo savu izvēli.
Pārdomas par breksitu no jauna uzvirmojušas laikā, kad Lielbritānijas ekonomiku skar grūti laiki. Finanšu ministrs Hants pieļāvis, ka Lielbritānijas ekonomika ir recesijā pēc tam, kad jūlijā-septembrī tika reģistrēta lejupslīde.
Bijušais Anglijas Bankas procentu likmju noteicējs Maikls Saunderss pirms dažām dienām izteicās, ka "breksits ir neatgriezeniski sabojājis Apvienotās Karalistes ekonomiku kopumā".
KONTEKSTS:
Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, bet līdz gada beigām spēkā bija pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecās visi ES noteikumi. Taču no 2021. gada 1. janvāra spēkā stājās ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgums, bet Apvienotā Karaliste uzsāka patstāvīgu dzīvi ārpus bloka, kura sastāvā bija 45 gadus. Tas nesa daudz būtisku izmaiņu.
