Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, ASV un Lielbritānijas vadītāji piektdien un sestdien tiksies dažādos formātos, lai apspriestu virkni jautājumu.
Centrālais no tiem būs pasaules atkopšanās pēc koronavīrusa Covid-19 pandēmijas, tostarp spēcīgākas globālās veselības aprūpes sistēmas izveide.
Sagaidāms, ka valstu vadītāji paudīs atbalstu globālajam minimālajam uzņēmumu ienākuma nodoklim, par ko pirms nedēļas vienojās G7 valstu finanšu ministri.
Lielākā vērība patlaban pievērsta ASV prezidentam Baidenam, jo viņš Baltā nama saimnieka amatā pirmo reizi apmeklē Eiropu. Pirms vizītes viņš norādīja, ka “nepārprotami demonstrēs Putinam un Ķīnai, ka Eiropas un Savienoto Valstu attiecības ir ciešas”.
Samitā lielu uzmanību veltīs Krievijai, Ķīnai un to radītajam apdraudējumam Rietumu demokrātijai un stabilitātei pasaulē.
Pērn G7 valstu vadītāju sanāksmi vajadzēja uzņemt ASV, bet samitu atcēla bažās par Covid-19 pandēmiju. Pirmā G7 valstu vadītāju sanāksme notika 1975. gadā.
KONTEKSTS:
Jau vairākus gadus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD centās panākt globālā minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieviešanu, lai tādējādi iegrožotu lielo starptautisko korporāciju centienus maksāt pēc iespējas mazākus nodokļus.
Iepriekšējais ASV prezidents Tramps aktīvi pretojās šai idejai, baidoties, ka tas pasliktinās citās valstīs strādājošo amerikāņu uzņēmumu pozīcijas. Taču pēc prezidenta Baidena nākšanas pie varas Vašingtonas attieksme pret globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli kļuva daudz pielaidīgāka.
ASV finanšu ministre Dženeta Jelena aprīlī paziņoja, ka šāds nodoklis būtu jāievieš, lai panāktu pasaules ekonomikas uzplaukumu.
