Pašlaik divos lielākajos veikalu tīklos Latvijā - "Maxima" un „Rimi” - kopumā ir 750 brīvu darbavietu. Lai gan agrāk darbinieku mainību skaidroja ar smagajiem darba apstākļiem un Valsts darba inspekcija (VDI) joprojām ar zināmu regularitāti konstatē darbinieku tiesību pārkāpumus, kopumā situācija lielveikalos esot uzlabojusies.
Veikalos "Maxima", maksājot par pirkumu, pie kasēm pamanīsiet atklātnītes, kas aicina pievienoties „Maxima” komandai. Latvijas Radio novēroja, ka veikalos reti kad apkalpo visās kasēs un atsevišķās iepirkšanās vietās uzstādītas pašapkalpošanās kases ar mērķi aizstāt trūkstošos darbiniekus.
"Jāsaka, ka gan trūkums, gan darbinieku mainība visā nozarē ir diezgan augsta kopumā tirdzniecības sektorā kā tādā. Daļēji tāpēc, ka tas darbs atsevišķos gadījumos tiek ņemts kā atspēriena punkts," skaidro „Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris.
Lielveikals pašlaik meklē aptuveni 500 darbiniekus, un visvairāk brīvo vakanču ir tieši Rīgā. Lai piesaistītu darbaspēku, cilvēkiem no reģioniem piedāvā apmaksāt ceļa izdevumus un uzturēšanos dienesta viesnīcā. Līdzīgi ir arī lielveikalos „Rimi”, tur gan brīvo vakanču skaits divreiz mazāks, vajadzīgi 250 darbinieki.
Situāciju raksturo arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie dati par šī gada oktobri. Tie rāda - visvairāk darba roku trūkstot apstrādes rūpniecībā, tai seko mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. "Tas ir saistīts vairāk ar neapmierinātību ar algām. Cilvēki grib saņemt vairāk," šāds skaidrojums ir Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības vadītājai Mairai Muceniecei.
Ne „Maxima”, ne „Rimi” arodbiedrību vadītājas ar Latvijas Radio runāt nevēlējās. Stundu tarifu likmes veikalu darbiniekiem tika paaugstinātas šogad februārī, bet tas esot nepietiekami.
"Dzīves dārdzība tomēr aug, un šī alga netiek līdzi. Ja mēs paskatāmies tīri statistikas datus, tad vidējā alga tirdzniecībā, tā varētu būt gandrīz 600 eiro. Šo algas lielumu veido piemaksas par virsstundu darbu, piemaksas par svētku darbu, un tās neatspoguļo to algu, jo principā arodbiedrības iestājas, lai darbinieku alga par normālo darba laiku būtu pietiekama, lai cilvēki var dzīvot - nevis tikai izdzīvot, bet dzīvot," stāsta Muceniece.
Savukārt NVA novērojusi, ka darbam lielveikalos piesakās cilvēki, kas meklē veidu, kā gūt pagaidu ienākumus. Liela daļa esot jauniešu.
"Tur patiešām ir liela darbaspēka kustība un izmaiņas. Ja saista to tieši ar veikala pārdevēja, veikala kasiera darbu, tad mēs arī varam vērot, ka pārsvarā bieži vien tie ir jaunieši, kas kandidē uz šādām darbavietām, lai iegūtu pirmo darba pieredzi, un viņi nebūt neizvēlas to kā tādu pastāvīgu darbu," stāsta NVA pārstāve Andra Dietlava.
Agrāk veikalu darbinieki, īpaši pēc Zolitūdes traģēdijas, sūdzējušies par smagajiem darba apstākļiem, ar ko varētu skaidrot nevēlēšanos strādāt tirdzniecībā. Šogad VDI šādas sūdzības saņemot arvien retāk. Nevarētu gan teikt, ka pārkāpumu vispār nebūtu. Nepilnības atklājot regulārās pārbaudēs, skaidro inspekcijas pārstāve Dace Aleksāne.
"Mēs regulāri veicam šīs tematiskās pārbaudes un zibakcijas, tostarp lielveikalos. Darba drošības vai darba tiesību pārkāpumi vairākumā gadījumu arī tiek saskatīti, arī darba aizsardzības prasības darba vietās bieži netiek nodrošinātas," norāda Aleksāne.
Tomēr uzlabojumi esot, jo administratīvais sods šogad piemērots tikai vienu reizi.
