Šovasar Liepājas ostā ienāca 366 jahtas, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Liepājas ostas pārstāvji stāstīja, ka no Vācijas, Polijas un citām valstīm uzņemto jahtu skaitam ir stabila tendence pieaugt, jo burātāji atzinīgi novērtē iespēju pietauvoties pašā pilsētas centrā.
Tomēr ar viesiem piedāvāto servisu liepājnieki vis nelepojas.
“Obligāti vajadzīgs jauns birojs, kur var cilvēcīgi uzņemt jahtmeņus, nodrošināt viņiem dušas, tualetes, veļas mazgāšanu. Arī pašas piestātnes jāatjauno, tās vairs nav tādā stāvoklī, kā vajag,” atzina Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis.
2017. gadā tika uzsākts Igaunijas–Latvijas pārrobežu projekts, kura ietvaros visu Latvijas jahtu ostu attīstībai no Eiropas Savienības (ES) novirzīti vairāk nekā 4 miljoni eiro, kas ir līdz šim lielākās tām atvēlētās investīcijas.
“Tas nodrošina gandrīz 90% finansējumu, kas veidojas no 85% ES un 5% Latvijas budžeta. Izveidojot šo infrastruktūru, ar ostu pamatdarbību iespējams nodzēst atlikušos procentus,” stāstīja Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Megnis.
“Ieguldītais finansējums ir nepieciešams, sniegs atdevi nākotnē ar palielinātu burātāju skaitu, kuri šeit tērēs savu naudu, atstās to mūsu pakalpojumos,” pauda Kurzemes plānošanas reģiona projektu nodaļas vadītāja Aiga Petkēvica.
Tiekoties ar projekta partneriem no Igaunijas, secināts, ka igauņi jahtu ostu infrastruktūras ziņā latviešiem ir soli priekšā, taču ļoti ieinteresēti mūsu ostu stāvokļa uzlabošanā.
“Sadarbojoties starptautiskā līmenī, varam piesaistīt vairāk apmeklētāju mūsu ostām. Mums nav konkurences, jo Latvijas–Igaunijas piekraste tūristiem ir viens galamērķis,” norādīja Igaunijas Mazo ostu tīkla asociācijas loceklis Jano Martins Ots.
Daļā Latvijas ostu projekta ietvaros darbi jau pabeigti vai ir procesā, bet Liepājas ostā tie vēl nav sākušies, jo būvnieku nosauktās summas ostai ar visu pārrobežu projekta atbalstu neesot pa kabatai.
Tāpēc tuvākajā laikā tikšot izsludināts jauns iepirkums, lai līdz projekta beigām – 2020. gada maijam - veiktu tikai pašus nepieciešamākos no plānotajiem darbiem, bet pārējo pakāpeniski turpmāko piecu gadu laikā.
