Kā norāda Lietuvas dzīvnieku tiesību aktīvisti, šie kadri slepeni filmēti šovasar vistu fermās Ausienišķu un Kaušēnu ciematos.
Dējējvistas tiek turētas sprostos, tām trūkst apspalvojuma, redzami ievainoti un slimi putni. Ir vistas, kuras nomoka parazīti. Arī beigti putni.
No šīm lielajām fermām olas nonākot arī Latvijā, lielveikalu „Rimi” plauktos.
Organizācija „Dzīvnieku brīvība” uzsver - šī nav pirmā reize, kad Latvijas patērētāji saskaras ar smagām dzīvnieku labturības problēmām, kas saistītas ar dējējvistu turēšanu sprostos. Šādas ražotnes nespēj nodrošināt dzīvniekiem piemērotus dzīves apstākļus, tāpēc sociāli atbildīgi uzņēmumi atsakoties no sprostos dētu olu izmantošanas. „Dzīvnieku brīvība” aicina Latvijas uzņēmējus, kuriem rūp sociālā atbildība un dzīvnieku labturība, netirgot sprostos dētas olas.
(Organizācijas "Dzīvnieku brīvība" video)
„Ja publicētie materiāli attiecībā uz vistu turēšanas apstākļiem Lietuvā tiešām atbilst patiesībai, tad „Rimi” kā sociāli atbildīgam uzņēmumam tas tiešām nav pieņemami,” saka „Rimi” pārstāve Inga Bite.
„Mēs esam ļoti nepatīkami pārsteigti. Mēs runāsim ar piegādātāju, veiksim papildu pārbaudes šajās ražotnēs. Turklāt jāņem vērā, ka šis ražotājs paralēli sadarbības līgumam, ir parakstījis ilgstspējas pielikumu, kas attiecas arī uz dzīvnieku labturības noteikumiem un to normu ievērošanu,” pauž Bite.
Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tagad pārbaudot fermas.
Ja „Rimi” saņems apstiprinājumu, ka vistas turētas neatbilstoši ES prasībām un pārkāpta valsts likumdošana, tirgotājs pārskatīšot sadarbību ar olu piegādātāju.
Arī Latvijā ir vairākas lielas fermas, kur vistas tur būros.
Reizi gadā Pārtikas un veterinārais dienests rīko plānveida inspekcijas. Taču faktiski inspektoriem putnu novietnes iznākt apmeklēt biežāk. „Pagājušā gadā vairākās novietnēs konstatējām, ka nav ieviesti tā saucamie pakaišu paklājiņi, kur vistām ir iespējams kašņāties,” stāsta PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga. „Situācijai sekojam līdzi, un ik pa laikam kādas atsevišķas neatbilstības tiek konstatētas. Ir bijis, ka šajos būros ir pārsniegts putnu blīvums. Putnu blīvums ir jārespektē,” saka Lamberga.
Pirmajā reizē uzņēmumam dod laiku novērst pārkāpumus. Ja tas netiek izdarīts, uzņēmumam piemēro naudas sodu. Pēdējos gados par labturības pārkāpumiem vairākkārt sodīts Latvijā lielākais lielākais olu ražotājs, no kura soda naudās PVD iekasējis vairāk nekā 5000 eiro. „Ar blīvumiem ir bijis tā, ka kādu brīdi sarosās, sasparojas un ievēro, tad atkal ir kaut kādi apstākļi. Tiek iepirkts vairāk cālīšu, ir jāizvieto. Varbūt gaidāmais krišanas procents nav tik liels. Sākumā zināms skaits putniņu nomirst, un tad šis blīvums izlīdzinās. Dažādi ir,” klāsta Lamberga.
Kā uzsver PVD, inspektori par gaidāmo pārbaudi uzņēmumiem paziņojot tikai pārbaudes dienas rītā. „Lai mums būtu pretī cilvēks no novietnes. Jo mēs tā paši bez pavadošā personāla neejam pa korpusiem skatīties. Nepieciešams arī cilvēks, kas parāda dokumentāciju, jo ļoti daudzas lietas mēs caur dokumentiem pārbaudām un konstatējam - gan zāļu lietošanu, gan putnu ievietošanas datumus un skaitu,” norāda Lamberga. ''(..) Lielas lietas mazā termiņā nevar novērst, mazā fermā varbūt var izskriet un līķus izvākt pirms inspekcijas, bet lielā fermā pat to nevar paspēt izdarīt,” viņa paskaidro.
Sprostos dētas olas ir lētākas nekā brīvos apstākļos turētu vistu olas. Tāpēc pircēji tās izvēlas biežāk. Tomēr, kā liecinot „Rimi” dati, pēdējos gados pieprasījums pēc brīvībā augušu vistu olām ir nedaudz pieaudzis.
