Kā aģentūru BNS informējis avots Eiropas Savienības struktūrās, ne EK, ne Baltijas valstis nav uzskatījušas, ka šim projektam vajadzīgs koordinators, un nav centušās šo ideju virzīt tālāk.
"Tāds ierosinājums tika izteikts arī Eiropas Komisijai, taču ne Latvija, ne Igaunija, ne Lietuva šo jautājumu tālāk nav risinājušas. (..)
Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektrotīkliem un to atdalīšana no Krievijas un Baltkrievijas norisinās ar pilnu paredzēto ātrumu, tādēļ ne EK, ne Baltijas valstis neuzskata, ka šim projektam būtu vajadzīgs koordinators," norādījis avots, kas vēlējies saglabāt anonimitāti, ņemot vērā jautājuma jutīgumu.
Tas arī atzinis, ka Lietuva nav apspriedusi minēto ideju ar jauno ES enerģētikas komisāri, bijušo Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministri Kadri Simsoni.
Lietuvas prezidenta birojs atteicies sniegt plašākus komentārus par to, kā beigusies Nausēdas iniciatīva, bet norādījis, ka pašreizējā situācija vieš cerības uz atbilstošu projekta koordināciju, un Simsones iecelšana par enerģētikas komisāri liek domāt, ka projekta dalībnieki saņems vajadzīgo atbalstu.
Nausēda minēto ideju izvirzīja pērn septembrī, tobrīd paužot viedokli, ka koordinatora iecelšana ļautu saskanīgāk īstenot sinhronizācijas projektu, un norādot, ka Piebalga kandidatūru jau apspriedis, tiekoties ar ES institūciju līderiem.
ES enerģētikas komisāra amatu Andris Piebalgs ieņēma laikā no 2004. līdz 2010.gadam, bet no 2010. līdz 2014. gadam bija ES attīstības komisārs.
Novembrī Nausēda konferencē Viļņā aicināja paātrināt sinhronizācijas darbus. Viņš ieteica pieņemt likumdošanas aktus, kas ļautu saīsināt dažādas nepieciešamās procedūras, bet projekta koordināciju uzdot pastāvīgi uzraudzīt premjera vadītai valdības komisijai.
Šomēnes Lietuvas valdība atbalstīja gan Enerģētikas ministrijas priekšlikumu izveidot īpašu sinhronizācijas projekta koordinācijas komisiju, gan iniciatīvu meklēt iespējas uz šo projektu attiecināt elastīgākas publisko iepirkumu procedūras. Komisiju, ko vadīs premjers, paredzēts izveidot jau tuvākajā laikā.
Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju,
un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.
