Satiksmes ministrija ar lietotu auto ievešanas nodevu plānoja iekasēt apmēram 15 miljonus eiro gadā. Šo naudu paredzēja izmantot vērienīgākai reģionālo un vietējo autoceļu atjaunošanai, sākt veloceliņu izbūvi gar valsts galvenajiem autoceļiem. Lielu daļu šīs summas paredzēja izmantot iepirkuma organizēšanai dīzeļvilcienu parka atjaunošanai.
Šobrīd šīm plānotajām pozīcijām finansējumu meklēs, pārskatot citas programmas. Situācija ar "Pasažieru vilciena" rīcībā esošajiem dīzeļvilcieniem kļūst tikai sliktāka, jo rezerves daļu iegāde vairs nav iespējama, sarunā ar Latvijas Radio atgādināja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
"Mēs runājam par "Zvezda" dzinēju vilcienu nomaiņu. Atkarībā no tā, protams, kā šie vilcieni turpinās funkcionēt, tie vai nu pakāpeniski izies no ierindas, bet, ja būs kādi tehniski sarežģījumi ar dzinējiem, tad nepieciešamās rezerves daļas no Krievijas mēs iegādāties nevaram saistībā ar OFAC sankcijām.
Tad attiecīgi dīzeļvilcienu sastāvu skaits Latvijā tiks samazināts, un attiecīgi pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu samazināsies," stāstīja Linkaits.
Dīzeļvilcienu iepirkuma organizēšanai nākamā gada budžetā bija paredzēti 4,8 miljoni eiro, 2022. gadā – 989 000 eiro, bet 2023. gadā – gandrīz 5 miljoni eiro. Satiksmes ministrijā vērtē alternatīvas finansēšanas iespējas, piemēram, ka uzņēmums "Pasažieru vilciens" varētu aizņemties nepieciešamos līdzekļus bankās un no valsts budžeta šos izdevumus varētu kompensēt vēlāk. Tomēr jau šobrīd ministrijā lēš, kā pasažieri izjutīs dīzeļvilcienu parka sarukumu.
"Ir izsludināts iepirkums un pabeigta pirmā kārta. Faktiski mums diezgan drīz jāizlemj, vai mēs ar to virzāmies uz priekšu. Ja mēs nevirzāmies, tad Vidzemes pusē mums būs jāizskata iespējas samazināt reisu skaitu, un arī Latgales virzienā vairs nebūs iespējami sakabinātie sastāvi. To vietā varēs braukt trīs vilciena vagoni," norādīja ministrs.
Valdības politikā par auto kaitīgo izmešu mazināšanu trūcis koordinētas rīcības, tā valdībā pagājušajā nedēļā noraidīto iniciatīvu par ievestu automašīnu vienreizēja nodokļa ieviešanu atkarībā no spēkrata vecuma izteicās Latvijas Auto asociācijas vadītājs Andris Kulbergs. Viņaprāt, premjeram vajadzētu uzņemties vadošu lomu klimata mērķu politikas laukā.
"Kariņa kungs būtu vienīgais, kurš apvienotu visas ministrijas vienkopus un uzdotu tām rīkoties koordinēti. Nodokļu atlaides no Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrija ievieš nodokļu politiku auto jomā, kādi atbalsta mehānismi – no Ekonomikas ministrijas, kamēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plānotu subsīdijas elektroauto iegādei. Tā tam būtu jānotiek! Nevar vides vai autoparka jautājumu risināt ar pātagu, neiedodot nekādu burkānu, un cerēt, ka šādā veidā patērētājs mainīs savus ieradumus tikai tāpēc, ka viņš maksās lielāku nodokli. Pirmkārt, mums tādiem eksperimentiem nav laika, mums līdz 2030. gadam jāsasniedz konkrēti izmešu mazināšanas mērķi, ko paredz Eiropas Savienības programma.
Mēs jau četrus gadus rosinām ministrijām ieviest zemu izmešu auto segmenta atbalsta programmu, lai patērētājam ir piedāvāta alternatīva iespēja, kā maksāt mazāk vai nemaz nemaksāt nodevu atkarībā no auto izmešiem."
Latvijā šobrīd tiek īstenoti divi vilcienu iepirkumi. Vairāk nekā desmit gadus gatavotais pasažieru elektrovilcienu iepirkums, kura ietvaros jau parakstīts iepirkuma līgums ar “Škoda vagonka” par 32 vilcienu sastāvu iegādi. Šis iepirkums turpinās kā plānots, un pirmie vilcieni varētu parādīties 2022. gadā.
Problēmas varētu rasties ar šī gada maijā izsludināto astoņu jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu, kas nepieciešami, lai aizstātu šobrīd uzņēmuma “Pasažieru vilciens” rīcībā esošos dīzeļvilcienus, kuriem ar Krievijas ražotāja “Zvezda” dzinēji.
Tie ir fiziski novecojuši, turklāt dzinēju ražotājs iekļauts ASV sankciju sarakstos, tādēļ bojājumu gadījumā nav iespējams iegādāties rezerves daļas. Konkursa pirmajā kārtā atlasīti trīs pretendenti, kas būtu gatavi piedāvāt šādus vilcienus. Taču, pirms “Pasažieru vilciens” varētu virzīties tālāk ar iepirkumu, nepieciešams valdības lēmums par ietekmi uz budžetu, kas lēšama aptuveni 80 miljonu eiro apmērā.
“Mums ir svarīgs valdības lēmums, lai saprastu – ir gatavi virzīties uz priekšu ar šo iepirkumu vai ne. Ja lēmums tiek pieņemts negatīvs, tad jārēķinās, ka problēmas ar šiem vilcieniem varētu būt.
Jāatceras, ka šī gada pavasarī viens vilciens mums jau cieta avārijā. Un septiņi vilcieni mums ir faktiski pakļauti šīm sankcijām,” pauda “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Diskusija par iepirkuma ietekmi uz budžetu valdībā gaidāma oktobra laikā, lai pagūtu šo vienošanos uz otro lasījumu iekļaut arī nākamā gada budžetā. Taču jau tagad skaidrs, ka plāns par jauniem dīzeļvilcieni jau 2023. un 2024. gadā, visticamāk, nepiepildīsies. Linkaits brīdina, ka aizkavēšanās varētu būt līdz pat 2027. gadam.
KONTEKSTS:
Satiksmes ministrijas piedāvātā auto reģistrācijas nodokļa mērķis bija mazināt vecu un videi kaitīgāku auto apriti. Tam pretojās auto tirgotāji, norādot, ka netiek atvēlēta nauda, lai veicinātu dabai draudzīga transporta attīstību. Arī premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" atzina, ka ministrijām jāpārstrādā piedāvātais auto reģistrācijas nodoklis, lai radītu stimulējošu mehānismu ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Valdībā noraidītais piedāvājums to neesot nodrošinājis.
Jau ziņots par nedienām ar dīzeļvilcieniem, kuru rezerves daļas iegādāties liedz ASV noteiktās sankcijas vilcienu dzinēju ražotājam. Bija paredzēts, ka jauni dīzeļvilcieni uz sliedēm nokļūtu 2023. gadā.
