Linkaits stāstīja, ka Liepājas ostas saimniecība ne ar ko neatšķiras no Ventspils – abās ir liela industriālā teritorija. "Mēs nemainām neko nodokļu regulējumos, ne savstarpējās sadarbības regulējumos attiecībā uz industriālo zonu," uzsvēra Linkaits.
Viņš piebilda, ka resursu, ko izmantot industriālo zonu attīstībai, pašlaik kļūst mazāk. Piedzīvojot kravu kritumu, ostām ir savstarpēji jāsadarbojas, lai izdzīvotu.
"Pēdējās sarunas, kas mums ir bijušas ar Eiropas Komisiju liecina, ka arī turpmāk Eiropas Savienības fondu līdzekļus nevarēs izmantot ostu infrastruktūras uzturēšanai, sakārtošanas darbiem.
Tas nozīmē, ka ostām aizvien vairāk ir jādomā, kā nopelnīt pašām, kā sadarboties, kā efektīvāk izmantot resursus.
Lielo ostu pārveidošana no administratīvām vienībām par uzņēmumiem faktiski nozīmē to, ka ostām būs savi resursi labāk jāpārvalda, ka mēs ļausim ostām kopīgi izmantot dažādus pakalpojumus, labāk sadarboties," skaidroja Linkaits. Viņš piebilda ka, ja Latvija vēlas piesaistīt jaunas kravas, tranzīta koridoram jābūt vienam, nevis trim savstarpēji konkurējošiem piedāvājumiem. Tā tas būtu ar trim dažādām ostām.
Runājot par ostu nākotnes perspektīvām, Linkaits uzsvēra, ka tranzīta koridors Latvijā noteikti saglabāsies, bet ne tādā apjomā, kā tas ir bijis līdz šim. "Ir noteiktas kravas, ko varam pārkraut gan no Krievijas, gan Baltkrievijas, gan citām valstīm. Mums ir pietiekami daudz arī iekšzemes resursu, kur jāizmanto ir ostu pakalpojumi. Saimnieciskā darbība, protams, notiks.
Arī Liepājā ir 15% kravu kritums šogad, neizskatās, ka tas varētu mainīties, tāpēc ostām ir jāpielāgojas, arī visam mūsu tranzīta un kravu koridoram," norādīja Linkaits.
Liepājas ostas gadījumā Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi paredz, ka pārvaldībai veidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā no valsts puses ieguldīs šobrīd LSEZ piederošu mantu. Liepājas pašvaldība iebilst, ka tā ietver arī daudzus savulaik SEZ rīcībā nodotus pašvaldības īpašumus.
Liepājas SEZ nav tikai osta, bet arī Karosta, lidosta, pilsētas industriālās teritorijas – kopumā nepilnu 4000 hektāru platība. Liepājas domi uztrauc, ka pēc jaunā modeļa tā zaudēs kontroli pār 65% pilsētas teritorijas. “Visās trijās ostās stratēģiskai infrastruktūrai jābūt valsts īpašumā. Pārējais – kurā brīdī osta ko ieguvusi, jāskatās, kuru mantu ieguldām, kuru ne," tā "TV Kurzeme" sacīja Linkaits.
Lai gan Satiksmes ministrija paudusi, ka nodokļu politika Liepājas SEZ uzņēmumiem nemainīsies, tomēr vairāki uzņēmēji norāda, ka likumprojektā nav konkrēta biznesa plāna. Tāpēc tie jau pašlaik esot daļēji apturējuši Liepājā plānotās investīcijas.
“Uzņēmēji, arī “UPB”, jau izteikuši viedokli, ka bremzē savas investīcijas. Tas ir pats trakākais – šajā krīzes laikā, pandēmijas laikā, ka kāds no valdības mēģina radīt riskus, lai uzņēmējdarbība un ekonomika neattīstītos,” pauda Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.
“Kad veidojām ostu Liepājā, te nebija nekā, ne sliežu pievadceļa, ne komunikāciju. To visu par saviem līdzekļiem izbūvējām. Nevar būt tā, ka valsts pārņem visu radīto un tagad grib to pārvaldīt,” sacīja uzņēmējs, Liepājas SEZ valdes loceklis Juris Burņevskis.
Liepājas dome vēl gatava cīnīties par esošā pārvaldības modeļa saglabāšanu, bet satiksmes ministrs pauda cerību, ka reformu izdosies īstenot jau šogad. Tiesa, līdz tās skatīšanai Saeimā vēl esot paredzamas vairākas diskusijas un likumprojekta precizējumi.
KONTEKSTS:
Par ostu pārvaldības modeļa maiņu valdība sāka spriest pēc tam, kad 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi. Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan, lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.
Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk – valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.
Attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostām pārņemšana valsts uzraudzībā jau faktiski notikusi. Koalīcijā nav vienprātības par Liepājas SEZ pārveidi par kapitālsabiedrību.
