"airBaltic" vadītājs Martins Gauss intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka uzņēmumam ir liela ietekme Latvijas ekonomikā. Pateicoties šim atbalstam, "airBaltic" nākamajos piecos gados varētu nodokļos samaksāt vairāk nekā 231 miljonu eiro.
Gauss uzsvēra, ka šī ir globāla krīze, kas ir ietekmējusi aviācijas nozari pavisam citādāk nekā iepriekšējās. Tā ir likusi 25 tūkstošiem lidmašīnu stāvēt dīkā jau pusotru mēnesi, un pašlaik neviens nezina, kad aviācijas nozare pasaulē atgūsies.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka "airBaltic" atbalstam finansējums rasts Finanšu ministrijas papildu izdalītajos līdzekļos. Turklāt tas nav vienīgais nozares uzņēmums, kurš šajā krīzē saņēmis valsts atbalstu. Seši miljoni eiro jau ir ieguldīti “Latvijas Gaisa satiksmes” pamatkapitālā, kā arī atbalsts 54 miljonu eiro apmērā piešķirts lidostai “Rīga”.
“Krīzes laikā katrs cenšas pēc iespējas ieslēgt visus protekcionisma instrumentus, aizsargāt savu vietējo tirgu, savu vietējo pārvadātāju. To mēs redzam attiecībā uz lielajiem pārvadātājiem, piemēram, uz “Air France – KLM”. Arī tur valdības piedalās - Francijas valdība, Nīderlandes valdība ir piešķīrušas ļoti lielus līdzekļus. “SAS” gadījumā tās ir Zviedrijas un Dānijas valdības.
Katra valsts un katra aviokompānija gatavojas starta šāvienam, ka atsāksies lidojumi, lai tad konkurētu,” sacīja ministrs.
“Šī krīze nav, teiksim, biznesa krīze. Tā nav situācija, kad uzņēmums ir bijis bezatbildīgs vai uzņēmies risku, kas nav attaisnojies,” uz neparasto un ārkārtējo situāciju, kurā nonākusi visa aviācijas industrija pasaulē, norāda bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
“Līdz ar to šādā situācijā neglābt ekonomikas produktīvākos uzņēmumus nebūtu pareizi. Tie būtu jau ilgtermiņa, neatgriezeniski zaudējumu. Ja mēs skatāmies globāli, tad visa aviācijas nozare pēc būtības ir maksātnespējīga. Tas, ka tiek atbalstīts un glābts uzņēmums, ir saprātīgs lēmums,” vērtēja Āboliņš.
Līdz ar Latvijas lēmumu ieguldīt aviosabiedrības “airBaltic” pamatkapitālā mainās arī valsts daļa uzņēmumā no 80,5% uz 91%. Ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka nākotnē tomēr būtu nepieciešams diversificēt akcionāru struktūru, jo valsts ne vienmēr ir efektīvākais saimnieks.
Satiksmes ministrs apliecina, ka plāns tālākā nākotnē pārdot "airBaltic" akcijas biržā nav atcelts.
Bet līdz tam gan jāpaiet vairākiem gadiem, lai potenciāliem investoriem pierādītu, ka ir vērts ieguldīt šādā aviokompānijā.
KONTEKSTS:
Sākoties Covid-19 krīzei, kopš 17. marta ir apturēti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. Nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” plānoja atbrīvot no darba aptuveni 700 darbinieku, kas ir gandrīz trīsreiz vairāk, nekā kompānija paziņoja iepriekš. Šādu rīcību uzņēmuma “ieziemošanai” atbalsta Satiksmes ministrija. "airBaltic" līdz oktobrim atcēlusi 50% lidojumu.
Vēlāk "airBaltic" apstiprināja jauno uzņēmuma biznesa plānu "Destination 2025 CLEAN", paredzot atgriešanos pie izaugsmes un pārvadājumiem ar 50 lidmašīnām līdz 2023. gada beigām.
Savukārt maijā valdība lēma Covid-19 krīzes dēļ ieguldīt “airBaltic” pamatkapitālā vēl 250 miljonus eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību "airBaltic" līdz 91%. Šādam solim vēl jāsaņem Eiropas Komisijas piekrišana. “airBaltic” vadība solīja, ka ieguldījumi valstij atmaksāsies vairākkārt caur kompānijas samaksātajiem nodokļiem un ietekmi uz tautsaimniecību.
