"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" – Rīgā.
Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31. augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.
EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.
"Ministrija izvēlēsies nevis konkrētus ekspertus, bet izvēlēsies ārpakalpojumā ekspertīzes nodrošinājumu no juridiskas personas, protams, norādot savā uzdevumā gan ekspertīzes līmeni un ekspertu neatkarību un lai pretī katram risku analīzes jautājumam būtu atbilstoši kvalificēts, neatkarīgs un dažās jomās arī starptautiska līmeņa eksperts ar pieredzi un atpazīstamību. Lai Ministru kabinets varētu pieņemt objektīvu lēmumu par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu, kas atbilstu Latvijas nacionālajām interesēm no ekonomiskā, tehniskā, tiesiskā, drošuma un valsts drošības viedokļa un aspektiem," norādīja Indriksone.
AS "Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022. gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
Savukārt SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.
Latvijas enerģētiskā neatkarība otrdien atkal nonāca valdības dienas kārtībā. Indriksones vadītā ministrija prezentēja informatīvo ziņojumu par saņemtajiem sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektiem. Līdz šim ministrija ir veikusi tirgus izpēti. Šis darbs bija jāveic mēneša laikā.
“Tas nav pietiekoši, lai varētu pieņemt lēmumus. Arī izvērtējumā parādījās ļoti daudz jautājumu, kurus nevar izvērtēt no tās informācijas un arī laika ierobežojuma dēļ, kas bija iedots. Noteikti svarīgi ir vērtēt tādus aspektus kā sabiedrības veselības un drošības nodrošinājums, tieši arī civilās aizsardzības nozīmē. Visi drošības jautājumi. Arī ietekmes uz vidi novērtējuma procesa iespējamība, ilgums un garums. Arī faktiski būvniecības termiņu vērtējums,” norādīja Indriksone.
Nav mazsvarīgi arī nacionālās drošības jautājumi, kuri saistīti gan ar projektu finansētājiem, gan ar potenciālajiem īpašniekiem. Līdz ar to valdība nolēma, ka vēl iesniegtos piedāvājumus padziļināti vērtēs tieši neatkarīgu ekspertu grupa.
KONTEKSTS:
Saeima 28. aprīlī konceptuāli atbalstīja Latvijas atteikšanos no Krievijas dabasgāzes ar 2023. gada 1. janvāri. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, valdība iepriekš uzdeva EM risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot savu termināli.
Indriksone iepriekš atzina, ka uzsāktas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem, kas būtu ieinteresēti LNG termināļa attīstībā Latvijā. Runa esot par iespējām attīstīt termināli Skultē, bet Rīgā varētu tikt piedāvātas vairākas vietas. Būtiskākie kritēriji LNG termināļa izveidei Latvijā – valsts neiesaistās projektā, tostarp nedod apsolījumus no valsts kapitālsabiedrībām, vai arī iesaistās iespējami maz.
EM saņēmusi trīs pieteikumus no potenciālajiem investoriem, kuri ir gatavi Latvijā uzbūvēt LNG termināli. Iepriekš ziņots par diviem LNG projektiem. Vienu no tiem – par termināļa būvniecību Skultē virza AS "Skulte LNG Terminal". Otrs ir Kundziņsalas termināļa projekts, ko vēlas attīstīt ASV investors "Millennium Energy Partners".
