LTRK, norādot uz energoresursu cenu pieaugumu, vērsa uzmanību, ka tas ietekmējot visus uzņēmējus visās nozarēs. Tāpēc uzņēmumi izvērtējot iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār. Līdz ar to dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā varot sagaidīt arī bezdarba pieaugumu.
Tā kā “situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai”, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus.
Organizācija prasa izstrādāt tiešus atbalsta instrumentus uzņēmējiem. LTRK mudina atkārtoti izvērtēt kompensācijas uzņēmumiem no valsts budžeta, par finansēšanas avotu izmantojot ieņēmumus no valstij piederošām enerģētikas nozares kapitālsabiedrībām, pārskatot arī dividenžu sistēmu, kā arī papildu ienākumus un uzkrājumus no obligātās iepirkumu komponentes.
Tāpat LTRK ieskatā nepieciešams pārraudzīt kritiski svarīgas izejvielas un resursus, šobrīd visus ar energoresursiem un to cenu aktuālos jautājumus nododot tiešā Ministra prezidenta atbildībā, kā arī iniciēt izmaiņas, lai esošie atbalsta instrumenti pieejami visiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem.
Uzņēmējus satrauc pieaugošie rēķini un neskaidrība par energoresursu cenām nākotnē.
Kā piemēru LTRK minēja AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes locekļa Ģirta Vēvera pausto, ka stikla šķiedras produktu ražošanā ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās veido vairāk par 30%. “Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4,5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6,2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs,” citēts Vēvers.
Viņš norādīja arī uz izejmateriālu izmaksu pieaugumu. Tāpat neesot vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. “Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” pauda Vēvers.
Par uzņēmuma zaudējumiem un neskaidrību, kā enerģētikas krīze tiks risināta, satraukumu pauda arī SIA “Avoti SWF” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš: “No valdības sagaidām skaidrību par to, kā enerģētikas krīze tiks risināta un kādas energoresursu cenas sagaidāmas turpmāk. Uzņēmējam ir svarīgi zināt, ar ko rēķināties nākotnē.”
KONTEKSTS:
Šoziem vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmē arī apkures izmaksas. 2021. gads noslēdzās ar absolūtu elektroenerģijas cenas rekordu. Valsts lēš, ka tas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināts sadales pakalpojuma tarifs. Tāpat ir palielināts atbalsts aizsargātajiem elektrības lietotājiem, vakcinētie seniori ziemas sezonas laikā saņem 20 eiro, samazināta obligātās iepirkuma komponentes likme un piešķirti papildu līdzekļi mājokļa pabalstiem. Tāpat papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem šogad ir ģimenes valsts pabalsti, kam valsts budžetā papildus piešķirts 90 miljonu eiro liels finansējums.
Tomēr, redzot aizvien straujāku energoresursu cenu kāpumu, premjers atzina, ka ar esošajiem pabalstiem nepietiek. Līdz šim gan politiķi vēl nav vienojušies par papildu atbalstu.
