Konkurences uzraugi vēl neatklāja, kuri uzņēmumi pieļāvuši pārkāpumus. Tomēr zināms, ka izmeklēšanā bija iesaistītas vairākas no Latvijas lielākajām būvfirmām. Lietas pamatā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītas sarunas, kurās uzņēmēji vairāku gadu garumā apsprieda, kuram tiks kurš publiskais iepirkums. Birojs krimināllietu izbeidza, taču lietas materiālus nodeva Konkurences padomei.
KNAB skaidroja: "Minētā saruna, kā arī turpmāk iegūtās vairākas sarunas dod pietiekamu pamatu apgalvot, ka atsevišķu būvniecības uzņēmumu pārstāvji ilgākā laika posmā tikās Jūrmalā, kur piedalījās sarunās, kurās apspriesti iespējamie valsts/pašvaldības un privātie būvniecības projekti, to iespējamie realizētāji. Turpmākā notikumu gaita saistībā ar atsevišķiem projektiem un to iespējamiem realizētājiem apliecina, ka daļa no norunām, kas panāktas šajās sarunās, tika realizētas, tajā skaitā attiecībā uz atsevišķu būvniecības projektu sadali."
No lēmuma spēkā stāšanās brīža sodītajiem uzņēmumiem gadu būs aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzņēmumi Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt.
Konkurences padomes pieredze gan liecinot, ka uzņēmumi padomes lēmumus pārsūdz, un tiesvedība var ilgt gadiem.
Gorškova LTV sacīja: "Plašāku informāciju par konkrētiem objektiem, sarunātiem iepirkumiem, katram uzņēmumam piemēroto naudas sodu Konkurences padome varēs sniegt pēc tam, kad tiks veikta lēmuma pēcapstrāde un ar šo lēmumu tiks iepazīstināti paši tirgus dalībnieki. Mēs plānojam komentārus par to sniegt nākamnedēļ."
Kartelis jeb aizliegta vienošanās ir viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem. Lēmums pieņemts 30. jūlijā.
LTV iepriekš jau vēstīja, ka šajās sarunās piedalījušies, piemēram, "Skonto būve" bijušais īpašnieks Guntis Rāvis, "LNK Industries" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, "Velve" bijušais īpašnieks Māris Martinsons, "Arčers" bijušais īpašnieks Armands Garkāns un citi.
Vairākiem uzņēmumiem LTV lūdza lietas iznākumu komentēt, taču visi norādīja, ka vispirms pašiem jāredz Konkurences padomes lēmums. No komentāriem atteicās arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.
KONTEKSTS:
Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādāja gan KNAB, gan Konkurences padome, bija aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.
Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas tika īslaicīgi aizturētas un kopumā sešām personām tika dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.
KNAB tā arī negūstot apstiprinājumu nevienai no politiķu kukuļošanas epizodēm, pie lietas turpina strādāt Konkurences padome, kas izmeklē aizliegtu vienošanos jeb karteli vairāku būvkompāniju starpā. Konkurences padomei lēmums jāpieņem līdz augustam.
