Maize, smalkmaizītes, pankūkas un jebkas, ko gatavo no miltiem, Latvijā un visā pasaulē ir kļuvis dārgāks. Turklāt cenas turpinās kāpt, apliecina gan miltu ražotāji, gan tie, kuri tos iegādājas, kā arī tie, kuri seko līdzi tirgum.
“Pašlaik ir jāsaprot, ka zemo pārtikas cenu periods ir beidzies. Ir sācies cenu kāpums pārtikas produktiem, un tas būs diezgan ievērojams,” uzsvēra Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
“Ņemot vērā manā rīcībā esošo informāciju, miltu cenas provizoriski paaugstināsies par vairāk nekā 30%, bet, ņemot vērā, ka milti tiek ražoti no graudiem, tie tiek iepirkti par biržas cenām. Tad, ja situācija turpmāk biržā būs augoša, tad miltu cenas arī var palielināties,” norādīja Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.
Aplēses liecina, ka līdz ar to arī veikalos maizes cenas tuvākajā laikā var pakāpties pat par trešdaļu.
"Veikali arī savu gabalu grib iegūt no šī pīrāga, no cenu celšanas. Nereti tad patiesībā pat lielāko cenas cēlumu sastāda veikala pieliktais, nevis maiznīcas," norādīja maiznīcas "Lielezers" ražošanas vadītājs Valters Kanopa.
"Lielezera" maiznīcā ražošanai nepieciešamie milti tiek malti pašu spēkiem. Līdz ar to šajā uzņēmumā izjūt nevis miltu, bet gan graudu cenu kāpumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, graudu cenas kāpušas aptuveni par 30%.
"Ja pagājušajā gadā bija 130–135 eiro, tad šogad ir 185–190 eiro tonnā. Līdz ar to tas ir pietiekami liels procents, lai celtu cenu arī tālākajam produktam, kas ir maize," stāstīja Kanopa.
Tiesa, maiznīcā graudi iepirkti līdz nākamā gada augustam, tāpēc šeit var atļauties cenas vēl nepalielināt tik strauji, maizi padārdzinot vien par pieciem centiem. Arī Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs stāstīja – ražas samazinājums ir radījis visa veida izejvielu deficītu.
“Ja ņemam taukvielas, teiksim, mums šobrīd pamatā visas taukvielas ir no rapšiem, tas ir, margarīni un eļļas. Tad rapšu cenu kāpums ir diezgan dramatisks – no 300 eiro tonnā līdz pat 600 eiro tonnā,” pastāstīja Zemešs.
Taču ne tikai sliktā raža veicina cenu pieaugumu.
“Gāze ir kļuvusi dārgāka, degviela ir kļuvusi dārgāka, elektrība ir kļuvusi dārgāka, darbaspēks, minimālā alga ir pacelta,” uzskaitīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Gulbe.
“Mēs, kas esam pietiekami liels uzņēmums, kur visu laiku spīd gaismas, jo mēs strādājam 24/7, plus mums ir lielā tuneļkrāsns, kas apsildās tikai un vienīgi ar elektrību, tad tas mums ir nozīmīgs moments, lai arī mēs, protams, celtu cenu maizei,” piebilda maiznīcas "Lielezers" ražošanas vadītājs Kanopa.
Ņemot vērā to, ka izejvielu cenas nosaka biržas, prognozēt iespējamos scenārijus ir ļoti grūti, taču cenas augs pakāpeniski. Un tas būs jūtams vismaz līdz šī gada beigām.
