Pērnā gada nogalē iekārtas enerģijas ražošanai Latvijā bija uzstādījušas 474 mājsaimniecības – divreiz vairāk nekā trīs gadus iepriekš. Vairāk nekā 90% no tām enerģijas iegūšanai izmantoja tieši saules paneļus, par to liecina energouzņēmuma "Enefit" apkoptie dati.
Tiesa, ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāk nekā 800 000 mājsaimniecību, nepilni pieci simti nav ļoti liels skaits.
Norāda uz šķēršļiem
Ja visu saules paneļu saražoto elektrību neiztērē pašpatēriņam, to var nodot tīklā. Taču enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš skaidro, ka lielākai iedzīvotāju interesei ir, viņa vārdiem, "viens ļoti liels un trekns "bet"".
"Spēkā esošais regulējums jeb tā saucamā elektroenerģijas neto uzskaite, kad to, ko pašam nevajag, tajā brīdī vari nodot tīklā. Nodot tīklā tu vari par elektroenerģijas tirgus cenu, bet pašam tev ir jāpērk par pilnu maksājumu, kas ietver gan elektrības cenu, gan visas pārējas komponentes, kas veido šo gala maksājumu par elektroenerģiju. Un paradoksālā kārtā tas iekļauj pat obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par atjaunojamo enerģiju.
Tas ir nožēlojams paradokss, ka cilvēkiem, kas izlēmuši uzstādīt saules paneļus, ir jāpērk elektrība, maksājot OIK. Domāju, tā ir ļoti būtiska barjera, kāpēc cilvēki šobrīd nesaskata pilnu pievienoto vērtību šādam risinājumam.
Un ar to nodarbojas pārsvarā entuziasti vai principāli cilvēki," teica Āboltiņš.
Cik izmaksā?
Saskaņā ar "Enefit" datiem, mājsaimniecības izvēlas uzstādīt saules enerģijas paneļus ar kopējo jaudu no 3 līdz 12 kilovatiem, lai segtu pašpatēriņu.
Atmaksāšanās laiks – aptuveni 20 gadi, bet tas var būt arī krietni īsāks. Tas atkarīgs no valsts politikas, kā sastrukturēts elektroenerģijas tarifs, kā arī no tā, cik veiksmīgi izveidota saules paneļu sistēma,
norāda "Saules enerģijas asociācijas" pārstāvis Aigars Kalniņš.
Uzstādīšanas izmaksas atkarīgas no dažādiem faktoriem, taču Kalniņš lēš, ka "šobrīd vidējā cena par uzstādīto kilovatu varētu būt aptuveni 1300 eiro" par pilnu sistēmu. Kalniņš norāda, ka ejošākie paneļi pēc jaudas ir aptuveni 300 vati, attiecīgi aptuveni kilovatam vajadzētu četrus šādus paneļus.
Saules enerģija kļūst arvien lētāka un pieejamāka. Statistika liecina, ka saules paneļu izmaksas, salīdzinot ar 2013. gadu, samazinājušās divas reizes, norādīja Kalniņš.
"Izmaksas par tehnoloģijām, ja runājam par liela izmēra parkiem, tuvojas līmenim, ka pēc dažiem gadiem no saules saražotā enerģija, iespējams, varēs konkurēt tirgū bez atbalsta un subsīdijām. Bet tas attiecas uz liela izmēra elektrostacijām. Ja runā par kaimiņiem, tad šobrīd ļoti aktivizējušies ir Igaunijā. Tur droši vien šogad taps daži parki ar megavatu jaudu. Lietuvā ir jau. Un, ja runā vēl tālāk uz ziemeļiem, tad šobrīd ļoti strauji attīstās arī Zviedrija un Norvēģija.”
Jābūt motivējošai videi
Enerģētikas eksperts Āboltiņš uzsver, ka saules paneļu risinājumu attīstībai vajadzīga labvēlīga regulējošā vide, un valstij jābūt sistēmiskai un konsekventai pieejai elektroenerģijas ražošanas stimulēšanai, izmantojot atjaunojamos energoresurus
Āboltiņš akcentē, ka runa pat nav tik daudz par industriāla mēroga saules enerģijas izmantošu, bet par mikroģenerāciju. Tas ir ļoti labs risinājums gan pilsētās, gan ārpus tām.
"Sienas pret dienvidiem, jumti, uz kuriem var uzstādīt gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu mājām – potenciāls ir. Esmu daudz kur Eiropas valstīs un Ziemeļamerikā redzējis, kā tas izskatās pilsētvidē, un tie risinājumi ir vienkārši brīnišķīgi. Tas attiecas ne tikai uz saules enerģiju, bet arī uz saules kolektoriem, kas ļauj ražot karsto ūdeni.
Tam ir milzīgas perspektīvas, taču diemžēl Latvijā regulējošā vide ir ārkārtīgi demotivējoša. Arī zinām, ka šobrīd visa kopējā politiskā attieksme pret atjaunojamajiem energoresursiem ir ļoti sabojāta," teica enerģētikas eksperts.
Jebkurā gadījumā globāli saules enerģija kļūst pieejamāka, tās loma aug. Pētnieki turpina darbu pie saules paneļu efektivitātes uzlabošanas ne tikai elektrības ražošanai, bet arī saules siltumenerģijas izmantošanai.
