Viņš pauda neizpratni, kāpēc valsts piesaistītā finanšu konsultanta pārstāvji medijiem stāsta par investora piesaisti un jau apgalvo, ka valstij būs jāiegulda konkrētas summas aviokompānijā, lai gan ministrija vēl tikai vērtē iespējamo ieguldītāju.
Pašlaik Latvija vērtē investora uzticamību un viņa darījumu vēsturi, tāpēc Matīss pašlaik “atturētos teikt, ka tas tagad ir labākais” investors, kas nepieciešams Latvijai.
Ministrs uzsvēra, ka jautājums nav skatīts valdībā, un tikai tad, kad būs investora uzticamības pārbaudes rezultāti un ministrija sapratīs, ka investors ir uzticams un ka valsts ir gatava ieguldīt 80 miljonus eiro, “tad arī lemsim”.
Jautāts, vai konsultanti nevarētu ar publiskiem paziņojumiem mēģināt izdarīt kādu spiedienu uz politiķiem lēmumu pieņemšanā, Matīss sacīja: “Šis [publiskotā informācija] jau ir spiediena izdarīšana.”
Matīss arī uzsvēra, ka Latvija nav tik tālu izmisusi, ka “airBaltic” būtu jāpārdod jebkuram par jebkuru cenu.
Savukārt Satiksmes ministrija paziņojuma medijiem piektdien arī norādīja, ka nesaņemot “airBaltic” valdes oficiāli iesniegtu priekšlikumu par iespējamā investora piesaisti, kā arī likumā “Par aviāciju” noteiktos atzinumus, jautājums par iespējamā stratēģiskā investora piesaisti aviokompānijai netiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" valdes priekšsēdi Kārli Krastiņu, piektdien ziņoja, ka Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic" ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Rietumeiropas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro.
Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot "solīds Eiropas investors", kurš redzot "airBaltic" konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka.
Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro - gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.
Satiksmes ministrija jau 2012.gadā laikraksta "Financial Times" Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par "airBaltic" akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā "airBaltic" līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt "Prudentia" jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij "airBaltic" jautājumos, arī par investora piesaisti.
Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Eiropas Komisija (EK) 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka "airBaltic" pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.
2011.gada nogalē pēc AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% "airBaltic" akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS). Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks un "Taurus Asset Management Fund Limited". Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.
