Tieši šajā nozarē pašlaik Eiropā arī ir vislielākās bažas par to, cik daudz tirgotāju pandēmiju var nepārdzīvot. Ir vairāki veikali, kuri jau ir slēguši savas durvis uz visiem laikiem.
Pārtikas tirgotājiem apjomi aug visur
Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati liecina, ka pagājušā gada decembrī, kas daudziem tirgotājiem ir gada galvenais noieta mēnesis, kad tiek pirktas Ziemassvētku dāvanas un klāti svētku galdi, kopējais tirdzniecības apgrozījums Eiropas Savienībā (ES), salīdzinot ar 2019. gada pēdējo mēnesi, pat pieauga par 0,5%.
Tomēr, ja vērtēti tiek dažādi tirdzniecības sektori, tad aina nebūt nav tik viendabīga. Izrādās, visu decembra pieaugumu starp lielajām tirdzniecības nozarēm veido pārtika. Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo mēnesi, tās tirdzniecības apjomi ES ir pieauguši par 5%. Te nu atliek atcerēties, ka rudenī Eiropu pārņēma jauns pandēmijas vilnis un daudzās valstīs atkal tika ieviesti stingri pulcēšanās ierobežojumi, lai bremzētu vīrusa izplatīšanos.
Acīmredzot eiropieši, kuriem izpalika gada nogales ballītes un apdāvināšanās ar radiem un draugiem, nolēma to kompensēt pie pašu bagātīgi klātiem galdiem.
Savukārt citos tirdzniecības sektoros kāpuma decembrī nav.
Visai līdzīga situācija kā Eiropā kopumā ir arī Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums pērn pieauga par 1,5% un pamatā to ir nodrošinājusi pārtikas un degvielas tirdzniecība. Tostarp decembrī, lai gan kopumā Latvijā mazumtirdzniecības apjomi, salīdzinot ar to pašu laiku pirms gada, samazinājās par 4,4%, pārtikas tirdzniecība piedzīvoja kāpumu par 3,4%.
“Ja salīdzinām pārtikas industriju ar citām, tad labos jeb “miera” laikos, kad citas industrijas aug ļoti strauji, mēs priecājamies par nelielu pieaugumu, savukārt šādos apstākļos, kad ir ārkārtējā situācija vai krīze, citu nozaru uzņēmumi strauji un būtiski izjūt kritumu vai pat bankrotē, bet pārtikas nozarē strādājošo uzņēmumu kritumi nav tik radikāli. Nemieri vai ikdiena – ēst gribēsies vienmēr,” norāda “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.
Latvijā pērn kopumā par 6,4% pieauga arī degvielas tirdzniecības apjomi. Starp ieguvējiem ir arī mājsaimniecības elektropreču, medicīnas preču, sporta preču un mājsaimniecības preču tirgotāji.
Pucējamies mazāk
Starp citiem tirdzniecības sektoriem savukārt vislielāko kritumu pandēmijas laikā ir piedzīvojuši apģērbu un apavu tirgotāji. Turklāt ar nelieliem atelpas brīžiem viņiem slikts ir bijis viss laiks, kopš Eiropā sākās inficēšanās ar Covid-19.
Statistikas dati liecina, ka pagājušā gada aprīlī apģērbu un apavu tirdzniecība teju apstājās un piedzīvoja krietni lielāku kritumu nekā citi tirdzniecības sektori. Arī pēc tam ar apģērbu tirdzniecību ir sekmējies ne īpaši labi. Laba ilustrācija notiekošajam ir fakts, ka jūlijā, kad ir tradicionālais vasaras izpārdošanas laiks un pircējiem populārākajos veikalos nereti pat nākas stāvēt rindās pie uzlaikošanas kabīnēm un kasēm, šogad apģērbu un apavu pārdošanas apjomi ES ir bijuši par 18% mazāki nekā 2019. gada jūlijā. Īpaši labi nav klājies arī citos mēnešos, bet novembris un decembris līdz ar jauniem pulcēšanās ierobežojumiem ir iezīmējis arī jaunu kritumu 30-40% apjomā apģērbu industrijā.
Arī Latvijas statistika liecina, ka pērn apģērbu un apavu tirdzniecība ir piedzīvojusi vislielāko kritumu no visiem mazumtirdzniecības sektoriem – par teju 17%. Turklāt decembrī kritums, salīdzinot ar šo laiku pirms gada, ir bijis pat par 40,2%.
Milzīgajam samazinājumam pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt, ļoti daudzās nozarēs ir ieviests attālinātais darbs un cilvēkiem nav katru dienu jādodas uz birojiem un jādomā, vai viņu ārējais izskats ir pietiekami reprezentabls un atbilst uzņēmuma vai paša gaidām.
Mājinieki mūs, visticamāk, nevērtē pēc tā, vai mums ir mugurā tāda vai cita zīmola drēbes. Tāpat ir slēgti restorāni, teātri, naktsklubi un daudzas citas vietas, kuru apmeklējumam cilvēki ir ieraduši īpaši sapucēties.
Otrkārt, lai gan nu jau būs grūti atrast kādu apģērbu tirgotāju, kurš savas preces nepiedāvātu arī internetā, visdrīzāk joprojām ir pietiekami liela patērētāju daļa, kurai, pirms pirkt apģērbu vai apavus, ir svarīgi tos pielaikot un saprast, kāds kaut vai uz tausti ir materiāls, no kura tie ir gatavoti.
Ja vērtējam Latvijas datus, tad pērn apjomi ir samazinājušies arī grāmatu un ierakstu tirdzniecībā, kosmētikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā un vēl dažās jomās.
Tālākais iespaids
Trieciens, ko pandēmija ir atstājusi uz apģērbu tirdzniecību, ir aizsācis ķēdes reakciju, kuras otrā galā ir apģērbu ražotāji. Platformas “Sedex” apkopotā informācija liecina, ka 86% no pasaules apģērbu ražotājiem aizvadītajā gadā ir saņēmuši pasūtījumu atteikumus. Tāpat salīdzinoši bieži nācies saskarties ar kavētiem maksājumiem vai prasību piešķirt atlaides. Turklāt, atceroties, ka ļoti liela daļa pasaules tekstila industrijas bāzējas tā saucamajās lētā darbaspēka zemēs, kā Bangladeša, Filipīnas u.c., darba zaudēšana šajā nozarē radījusi arī lielas sociāla rakstura problēmas.
Baltijā lielākās izmaiņas līdz šim ir skārušas Igaunijas apģērbu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu "Baltika Group", kurš pagājušā gada beigās paziņoja, ka turpmāk saglabās tikai vienu apģērbu zīmolu – "Ivo Nikkolo", kas piedāvā apģērbus sievietēm. Līdz šim "Baltika Group" veikali darbojās ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo", "Baltman" un "Bastion".
Arī daudzu piesauktā tirdzniecība internetā ne visiem apģērbu tirgotājiem ir glābiņš.
Ja Latvijas tirdzniecības uzņēmums ir tikai daļa no lielākas tirdzniecības grupas, tad interneta veikali visbiežāk ir reģistrēti nebūt ne Latvijā, bet gan mātes uzņēmuma valstī.
"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas. Mūsu valsts par to neko nesaņem, mēs neko par to nesaņemam, tā kā būtībā janvārī veikalu un SIA apgrozījums un ienākumi ir pilnīgi nulle. Mēs neko nepārdodam un nepelnām," aģentūrai LETA teica SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.
