Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) norāda, ka nākamā gada maijā beidzot varētu būt skaidrība par maksātnespējīgā uzņēmuma ''KVV Liepājas metalurgs'' nākotni. Pašlaik tā nodokļu parāds ir aptuveni 1,5 miljoni eiro.
Ekonomikas ministrs uzskata, ka Rīgā ir attīstīti finanšu pakalpojumi, bet reģionos – industrija, un Liepāja neesot izņēmums. Kā piemērs šeit minams Liepājas pašvaldības atbalstītais Liepājas Biznesa centrs, kurā šogad izbūvētas ražošanas ēkas 13 000 kvadrātmetru platībā, kas savukārt pilsētā radījušas papildu 40 darbavietas.
Lielākā problēma gan esot kvalificētu darbinieku piesaistīšana un to izglītošana vai pārkvalificēšana attiecībā uz nozarei vajadzīgām darbavietām.
''Valdībai ir milzīgi daudz resursu šim, Liepājā ir kompetenču centri, izglītības sistēmas, visdažādākie mehānismi. Mums jādomā, kādā veidā radīt tādas programmas, kas nodrošinātu darba devējus ar kvalificētiem darbiniekiem,” norādīja ministrs.
“Rīgā vēl kaut kā, bet reģionā bez kopsadarbības ar valdību un dažādiem instrumentiem, bez industriālo teritoriju un parku attīstības ir diezgan grūti,” savukārt pauda Liepājas mērs Uldis Sesks.
Arī Liepājas pašvaldība piekrīt, ka pašreiz pilsētā galvenā prioritāte ir konkurētspējīgu, labi apmaksātu darba vietu izveidošana, taču, lai arī izglītības iespējas ir pieejamas, daļa no šobrīd Liepājā reģistrētajiem aptuveni 3500 bezdarbniekiem pārkvalificēšanos izvēlas nelabprāt.
Šogad Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēti 220 bijušie “Metalurga” darbinieki un tikai 63 no tiem ir atraduši jaunu darbavietu. Arī daļa uzņēmēju labāk izvēlas jauniešus bez pieredzes, nevis pieredzējušus darbiniekus ar ļoti šauru prasmju loku.
Viens no šādiem piemēriem ir Liepājas uzņēmums “Metālmeistars”, kurā šobrīd strādā aptuveni 20 darbinieki.
“Ir bijuši varianti, kad ir kaut kādi cilvēki nākuši, taču mums tā specifika ir pilnīgi cita nekā “Liepājas metalurgam”. Mēs strādājam ar jauniem cilvēkiem un mēģinām dot tās zināšanas, kas mums ir vajadzīgas,” atzina “Metālmeistara” ražošanas vadītājs Māris Balodis.
Viņš norādīja, ka maziem un vidējiem Liepājas un reģionu uzņēmumiem izdzīvot ar vietējā tirgus pieprasījumu nav iespējams, un tāpēc lielāko daļu produkcijas nākas eksportēt uz ārvalstīm – Eiropas Savienību un Skandināviju, taču kopumā ekonomikas situācija esot stabila.
Jau ziņots, ka Liepājas tiesa septembra vidū apmierināja "KVV Liepājas metalurgs" kreditoru prasījumu un pasludināja uzņēmuma maksātnespējas procesu.
Tiesa iepriekš pieņēma lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, tomēr līdz noteiktajam termiņam - augusta beigām - tā arī netika iesniegts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.
Tāpat vēstīts, ka Ukrainas investori 18.martā paziņoja par pieņemto lēmumu par AS "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas konservāciju. Vēlāk investors Ukrainas "KVV Group" paziņoja, ka plāno par Latviju sūdzēties Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās.
