Kā iemesls šādai rīcībai tiek minēts tas, ka nav piepildījušās uzņēmuma vadības optimistiskās prognozes par metalurģijas tirgu, un arī tiek norādīts uz elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK).
„Solīja, ka viss būs kārtībā. Darbs – būs. Domāju, domāju, bet iepriekšējā darbā jau mani brīdināja - aiziesi prom, atpakaļ netiksi. Es izlēmu iet uz „Metalurgu”. „Metalurgs” mani atlaida, un es tur vairāk neesmu vajadzīgs,” stāsta Vadims.
Vadims „Metalurgā” bija jau nostrādājis 24 gadus, un nu ir neizpratnē par notikušo. Neatbilst ieņemtajam amatam – tā esot rakstīts atbrīvošanas dokumentos. Viņš pastrādāja tērauda kausēšanas cehā aptuveni trīs nedēļas.
Vadims ir viens no tiem, kurš savulaik piedzīvoja masveida atbrīvošanu, nokļuva bezdarbnieku rindās un Liepājā ar grūtībām atrada citu darbu, tagad situācija atkārtojas, taču vairs nav iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Kāds cits darbinieks, kuram darba vieta saglabājas, stāsta, ka daudzi metalurgi uz jaunās vadības plāniem raugās skeptiski jau no paša sākuma. Viņš ir viens no tiem, kurš netika atbrīvots no darba un palīdzēja uzturēt rūpnīcu.
Vīrietis stāsta, ka no darba esot atbrīvoti 148 viņa kolēģi, savukārt oficiāli izskan aptuvens daudzums 10 - 15%.
„Es esmu šokēts, jo cilvēkus aicināja uz "Metalurgu" no citām darba vietām. Viņi dažas dienas pastrādāja un tad pateica - uz redzēšanos. Pagaidām turpina strādāt 45 cilvēki, bet runā, ka paliks tēraudkausēšanas cehā tikai kādi 10 -12 cilvēki,” stāsta vīrietis.
Šķiet, ka „Metalurga” darbinieki kļuvuši drosmīgāki un vairs nebaidās runāt par to, kas notiek uzņēmumā. Kāds saka, ka viņiem vairs nav ko zaudēt.
Pie uzņēmuma durvīm Latvijas Radio satiek vienu no velmētavas darbiniekiem, kurš piekrīt intervijai, taču savu vārdu tomēr nemin. Viņš savās prognozēs ir pesimistisks: „Tas nav nopietni. Nav arī redzamas perspektīvas, ka kaut kas varētu notikt un iet uz priekšu.”
Uzņēmuma pārstāve skaidro, ka darbs notiek gan velmētavā, gan tērauda kausēšanas cehā.
Vai elektrokrāsns pašlaik tiešām strādā, Inese Ozoliņa precīzi nevarēja paskaidrot, taču norādīja, ka krāsns ar nepilnu jaudu tiks darbināta.
„Diemžēl šie plāni mums izrādījās pārāk optimistiski. Esam spiesti tos pārskatīt. Produkcijas konkurētspēja neatbilst tām gaidām, kas bija iepriekš nospraustas. Tas ir saistīts gan ar metalurģijas tirgu kopumā pasaulē, gan to, ka diemžēl pašizmaksu nopietni ietekmē augstais OIK, kas ir Latvijai. Pārskatot optimistiskos plānus, esam spiesti optimizēt izmaksas un atteikties no darbiniekiem, kuriem nebija pagājis pārbaudes laiks,” skaidro Ozoliņa.
Līdz šim uzņēmumā strādāja 960 cilvēki. Savukārt baumas par valdes locekļa Igora Kovaļenko atbrīvošanu ir nepatiesas, uzsver uzņēma pārstāve.
Notikušais uzņēmumā ir pārsteigums arī pašvaldībai, Ņemot vērā esošo situāciju, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzaicinājis uz tikšanos „KVV Liepājas metalurgs” vadību. Kad gaidāmas šīs sarunas, pašlaik nav zināms.
Tikmēr „KVV Liepājas metalurgs” plānotās jaudas velmētavai ir 40 tūkstoš tonnu mēnesī, bet tērauda kausēšanas ceham aptuveni 30 tūkstoš tonnu produkcijas mēnesī.
Jau otrdien kļuva zināms, ka AS "KVV Liepājas metalurgs" spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā. Izskanējis, ka uzņēmums varētu atlaist līdz 400 cilvēkiem.
