Raidījums "4. studija" saņēmis no skatītaja Gundara vēstuli: "Lai privātais meža īpašnieks varētu nocirst savā mežā malku, ir jāizņem ciršanas apliecinājums jeb atļauja. Jau 20 gadus šis pakalpojums maksāja 4 eiro, bet šogad tas palielināts uz 70 eiro, kas ir apmēram 1700% sadārdzinājums! Te pat "Latvenergo" un "Sadales tīkla" izcenojumi vienkārši nobāl. Izbrīnīja jaunie MK noteikumi par ļoti augsto maksu par šo pakalpojumu. Ja pagājušajā gadā es vēlējos nocirst kādu, nedaudz lielāku par hektāru, cirsmiņu, izņemot šo apliecinājumu bija jāmaksā četrus eiro, bet šogad tas ir 70 eiro. Tāds kāpums – 17 reizes!"
Valsts nodeva par ciršanas apliecinājuma saņemšanu neesot mainīta kopš 2007. gada. Ilgus gadus Valsts meža dienests ir gatavojies paaugstināt maksu – beidzot tas ir izdarīts. Lai nedaudz kompensētu šīs nodevas cenu kāpumu, Meža dienests mežu īpašniekiem piedāvā citu pakalpojumu bez maksas.
"No pagājušā gada sākuma mēs jau izstrādātajai datu bāzei, kam pietrūka finansējuma un kura bija par abonēšanas maksu, – mēs atteicāmies no abonēšanas maksas un palaidām datu bāzi, kur visu šo var izdarīt bez maksas," skaidroja Valsts meža dienesta (VMD) Meža resursu pārvaldības departamenta direktora vietnieks Normunds Knēts.
1/4 no visām atļaujām Meža dienests izsniedz sanitārajai cirtei, kas jāveic, ja mežu ir papostījusi, piemēram, ugunsnelaime vai mizgrauži. Šīs cirtes atļauja ir noapaļota līdz pieciem eiro, ja platība lielāka – līdz 15 eiro. Ja privārtīpašnieki vēlas sagādāt sev malku, tad izšķirami vairāki cirsmas veidi, kam atļaujas cena joprojām nav liela.
Knēts: "Kopšanas cirte, kurā tiek cirsti arī zaļi koki – alkšņi, apses no meža retināti ārā –, šī cirsma līdz hektāram maksā 20 eiro. Trešais gadījums ir tas, kad tiek cirsti tikai divu veidu koki – vai nu sausie, vai gāztie. Tas ir atsevišķs sanitārās cirsmas veids, tur nav nekas jāmaksā, tikai jāpiesaka ciršana. Saucas "Ciršana pēc paziņojuma". Ceturtais veids, kad nav pat jāpiesaka, ja šie koki ir ārpus meža vai jaunaudzē palikuši lieli koki."
Visstraujāk – no četriem uz 70 eiro – ir sadārdzinājusies ciršanas atļauja, ko saņem uzņēmēji, kas veic kailcirti, sākot no hektāra lielās platībās un pēc tam iegūto kokmateriālu pārdod. Vienīgais, kas šajā situācijā nav saprotams, – kāpēc Valsts meža dienests nav palielinājis nodevu 15 gadus – atzīst "4.studijas" uzrunātais eksperts.
"Nodevas mērķis jau nav segt kaut kādus izdevumus, kas saistīti ar šo nodevas izsniegšanu. Nodevas virsmērķis ir saistīts ar paša tirgus regulācijas mehānismu. Tas nozīmē, visi šie objekti, kas darbojas, piemēram, mežā arī atstāj kādu ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka caur šo cenas mehānismu mēs nedaudz varam regulēt tirgus dalībnieku uzvedību – pārāk daudz nelietot šīs atļaujas un ciršanas apjomus," skaidroja ekonomikas profesors Jānis Priede.
Profesors atzīst, ka cenas kāpums no četriem uz 70 eiro tiešām varētu šokēt. Atsevišķas ciršanas atļaujas cenas kāpums pēc 15 gadu ilgas pauzes tiešām ir straujš.
"Bet viņš ir straujš nosacīti, tādā relatīvā izteiksmē. Procentuāli tas ir ļoti strauji. Bet, ja mēs paskatāmies uz tādu absolūto izsteiksmi, pat ja ir šī maksimālā summa – 70 eiro, – attiecībā pret potenciālo ieguvumu tas ir ļoti samērojami. Tas nav nekas ārkārtējs," pauda Priede.
Lai arī 70 eiro par atļauju, kas ir derīga trīs gadus, pēc iegūtās peļņas lielu robu mežistrādes uzņēmēju maciņos neiecērt, mūsu skatītājs Gundars nepiekrīt Meža dienesta un eksperta viedoklim, ka ciršanas apliecinājuma cenas pieaugums būtu samērīgs.
Gundars: "Mēs maksājam valstij par mežu, par meža zemi katru gadu arī to. Tad vēl, kad nocērt un realizē koksni, mēs maksājam nodevu par gūtajiem ienākumiem. Mežs jau tiek aplikts trīs reizes, tā izaugšanas posmā tiek apkrāmēts ar tiem nodokļiem, nodevām. Tas ir tā nesamērīgi."
Valsts meža dienestā informē, ka līdz šim maksa par ciršanas apliecinājumu vidēji gadā ienesusi ap 150 tūkstošiem eiro. Šogad dienests rēķina, ka ienākumi varētu būt ap 1 miljonu eiro.
