Minimālās algas pieaugums ietekmēs arī uzturlīdzekļu maksātājus un parādniekus. Palielinoties minimālajai algai, pieaugs arī minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas katram vecākam ir jānodrošina. Tas nozīmē, ka par bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem vecākam mēnesī būs jāmaksā par 30 eiro vairāk, savukārt par vecākiem bērniem – par 36 eiro vairāk.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas juriskonsulte Sintija Lavska norādīja: "Par bērniem līdz septiņiem gadiem būs jāmaksā 155 eiro [mēnesī] un par bērniem pēc septiņu gadu vecuma tie ir jau 186 eiro. Tas ir būtiski tajos gadījumos, kad ir vecāku vienošanās vai tiesas spriedums, kas tieši nosaka šo uzturlīdzekļu apmēru saistībā ar minimālo algu. Taču no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamais uzturlīdzekļu apmērs paliek nemainīgs – tie joprojām būs 107,50 eiro bērniem līdz septiņu gadu vecumam un 129 eiro bērniem no septiņu gadu vecuma."
Tātad – neatkarīgi no izmaiņām valsts par bērniem, kuru vecāki nemaksā alimentus, uzturlīdzekļus maksās kā līdz šim.
Lavska norādīja, ka, neskatoties uz ekonomiskās situācijas mainību, kopumā uzturlīdzekļu parādnieku skaits mazinās, kā arī mazinās uzturlīdzekļu pieprasītāju skaits. Tomēr kopumā tas ir liels – pagājušajā mēnesī valsts maksāja uzturlīdzekļus nepilnu 42 000 vecāku vietā.
Kaut arī tas skar mazāku iedzīvotāju grupu, taču lielākas izmaiņas no jaunā gada sagaidāmas maksātnespējas aspektā. Maksātnespējas process iedzīvotājiem varētu kļūt grūtāk pieejams, uz to norādīja arī Maksātnespējas kontroles dienests. Lai pieteiktu maksātnespēju, jāveic depozītiemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā. Līdz ar to līdzšinējo 1000 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam būs jārēķinās ar 1240 eiro.
Vēl minimālajai algai piesaistīta ir parāda dzēšanas summa, skaidroja Maksātnespējas kontroles dienesta Juridiskā departamenta direktore Karīna Paturska: "Ja personai jau ir pasludināts maksātnespējas process un noris saistību dzēšanas procedūra, kad parādnieks kreditoriem ik mēnesi novirza konkrētu summu, tad minimālās algas pacelšana nozīmē, ka, iespējams, viņam būs mēnesī jānovirza lielāka summa kreditoriem, jo novirzāmā summa nevar būt mazāka par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas."
Parādniekam jābūt godprātīgam – ja līdz ar minimālās algas celšanu arī parādnieka ienākumi palielinās, tad jāatceras, ka trešdaļa no ienākumiem jānovirza kreditoriem. Savukārt parādniekam pašam jāseko līdzi šīm izmaiņām.
Taču ir arī kāda pozitīva ziņa darbiniekiem, kuru darba devējs kļuvis maksātnespējīgs, skaidroja Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Sandra Celma.
"Darbiniekiem palielināsies izmaksājamo naudas līdzekļu apjoms no darbinieku pieprasījumu garantiju fonda, jo tas ir piesaistīts darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Tā kā tie darbinieki, kuriem darba devējs būs palicis parādā un darba devējs kļuvis maksāt nespējīgāks, tad mēs no fonda šiem darbiniekiem varēsim izmaksāt mazliet lielāku summu nekā līdz šim," atzīmēja Celma.
KONTEKSTS:
Minimālā alga Latvijā no 2023. gada 1. janvāra būs 620 eiro, savukārt no 2024. gada minimālo algu palielinās līdz 700 eiro.
Šā gada 25. novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra nav mazāka par 620 eiro, savukārt no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro.
Iepriekš pret ieceri par minimālās algas celšanu iebilda sociālie partneri, sakot, ka šis jautājums jāskata nevis parlamentā, bet valdībā līdz ar nākamā gada budžetu.
