Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi 2023. gada budžetu pavadošajos likumos paredz, ka no 2023. gada 1. jūlija minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 20% no ienākumu mediānas. Tas nozīmē – palielināsies gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti.
Pašlaik vismazākais ienākums ir 109 eiro, no jūlija tas pieaugs līdz 125 eiro.
Labklājības ministrijā iepriekš aplēsts, ka minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 100 000 iedzīvotāju. Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kas noteikti procentuālā apmērā no ienākumu mediānas, ir atšķirīgi dažādām sociālām grupām, tiem tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī tā apmērs mainās atkarībā no tā, kāda ir cilvēkam noteiktā invaliditātes grupa, kā arī no tā, vai cilvēks ar invaliditāti ir vai nav nodarbināts.
Visu minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai, t.sk. līdzfinansējumam pašvaldībām 30% apmērā ir rasts papildu finansējums valsts budžetā – šogad 10,4 miljoni eiro, bet 2024. gadā tam būs nepieciešams jau vismaz divreiz lielāks apmērs.
Sociālās aizsardzības sistēmas jomās ir noteikti diferencēti minimālo ienākumu sliekšņi. Visu sliekšņu apmēru uzskaitījums no 2023. gada 1. jūlija – pievienotajā tabulā.
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) kritizēja valdības plānus kā nepietiekamus, norādot, ka saskaņā ar tiesībsarga atzinumu pārtikai vien mēnesī būtu nepieciešami vismaz 180 eiro. Opozīcija rosināja pabalstu aprēķinu bāzi palielināt.
Opozīcijas priekšlikumu bloks bija sagatavots saistībā ar plānu no šī gada jūlija paaugstināt minimālā ienākuma slieksni un minimālo pensiju personai ar invaliditāti kopš bērnības. Valdībā apstiprinātie plāni paredz, ka tie pieaugs attiecīgi no 109 līdz 125 eiro un no 136 līdz 157 eiro mēnesī, kas turpmāk atbilstu 20% un 25% no Latvijas mājsaimniecības locekļa vidējā ienākumu līmeņa mediānas (vidējiem ienākumiem, neņemot vērā augstāko ienākumu grupu un zemāko ienākumu grupu).
Šos aprēķinus opozīcijā esošā ZZS frakcija aicināja divkārt dāsnākus, nosakot 45% mediānu minimālajai vecuma pensijai un 50% – pensijai par invaliditāti kopš bērnības, kuras tad sasniegtu aptuveni 300 eiro mēnesī, taču Saeima šo priekšlikumu noraidīja.
Labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") savukārt debatēs uzsvēra, ka tagad ir noteikti konkrēti procenti no vidējā ienākuma apmēra, lai aprēķinātu pensijas un sociālo atbalstu. Viņa uzsvēra, ka pensiju un sociālā atbalsta apjomu turpmāk plāno pārskatīt katru gadu, un, mainoties vidējiem ienākumiem Latvijā, "ja visi pelnīsim vairāk, augs mūsu ienākumi, augs arī šie procenti". Savukārt krīzes gadījumā, ja ienākumi saruks, šīs pensiju un atbalstu summas nesamazināšot, solīja Siliņa.
Opozīcija arī kritizēja likumā paredzēto normu, ka sociālo atbalstu un pensijas aprēķinās pēc 2020. gada datiem, nevis jaunākiem, jo divu gadu laikā ienākumi un arī mājsaimniecību izdevumi pieauguši, taču arī opozīcijas priekšlikums aprēķināt pensiju un pabalstu summas pēc 2021. gada datiem tika noraidīts.
Tika piedāvāts paaugstināt maksājumus arī trūcīgām personām un vairākus pabalstus. ZZS frakcija pēc Latvijas Pensionāru federācijas lūguma bija iesniegusi arī priekšlikumu par vienreizēja 200 eiro atbalsta maksājumu senioriem. Arī tas neguva atbalstu.
Pirms šos priekšlikumus balsojumā noraidīja, deputāts Jānis Vucāns no ZZS kritiski vērtēja, ka iztrūkst pamatojuma Labklājības ministrijas piedāvātajiem aprēķiniem. Tie liecinot par inflācijas negatīvās ietekmes ignorēšanu.
"Te būtu vajadzīga analīze, cik lielā mērā ir sadārdzinājums dzīves uzturēšanai tiem, kuriem šobrīd nav regulāru ienākumu un kuri saņem minimālo pensiju, kas aprēķināta pēc vienas vai pēc otras shēmas. Kā saprotu, dzīves līmenim ceļoties, šos aprēķinus paredzēts mainīt un tad atkal būtu vajadzīga ļoti detalizēta analīze," pauda Vucāns.
Kā jau tas iegājies debatēs par budžetu, koalīcijas pārstāvji tribīnē kāpa reti. Šoreiz to var skaidrot arī ar koalīcijas vienošanos nesniegt priekšlikumus par papildu tēriņiem budžetā.
Savukārt opozīcijas plašo piedāvājumu klāstu lakoniski novērtēja deputāts Edgars Putra no "Apvienotā saraksta": "Opozīcija vienmēr strādā uz to, lai, teiksim, izdevumu sadaļa būtu lielāka. Veidojas disbalanss, ir diezgan liela ietekme, tāpēc arī komisijā tas nav atbalstīts."
Savukārt, norādot, ka budžeta jautājumos noraidīti visi opozīcijas priekšlikumi, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Andris Bērziņš aicināja: "Nu kaut ko vismaz atbalstiet, nu neesiet taču skopi!"
