ĪSUMĀ
- Finanšu sektora reputācijas krīzi izraisīja ASV pārmetumi “ABLV” bankai
- FM, FKTK, Latvijas Bankai nav zināms, kāpēc aizturēts Rimšēvičs
- Rimšēviča aizturēšana ietekmēs Latvijas kredītreitingu
- Finanšu ministre: Rimšēvičam jāatkāpjas vismaz uz izmeklēšanas laiku
- Saeima var atcelt Rimšēviču tikai pēc viņa iniciatīvas
“Pie šī brīža apstākļiem, kad ir tik daudz faktoru kopā, katra diena, ko Rimšēviča kungs pavada Centrālās bankas vadītāja amatā, būtiski pasliktina situāciju,” sacīja ministre.
“ABLV” izraisa finanšu sektora reputācijas krīzi
Situācija ar “ABLV bank”
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.
Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.
FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.
Ministre norādīja, ka “ASV kolēģi izteikuši nopietnus pārmetumus bankai” un arī spēruši soļus, kas ietekmēs šīs bankas darbību. Cik lielā mērā tas ietekmēs bankas darbību, būs atkarīgs no bankas vadības spējas labot situāciju un pārliecināt ASV kolēģus, regulatoru, savus klientus un Eiropas Centrālo banku, sacīja ministre.
Pašlaik “ABLV” bankas darbību uzrauga arī trīs FKTK pārstāvji, bet pēc dažām nedēļām Latvijā ieradīsies arī ASV Finanšu ministrijas pārstāvji.
Ministre uzsvēra, ka no “Latvijas valdības puses nebūs iecietības pret Latvijas finanšu sektora izmantošanu naudas atmazgāšanai vai citām kriminālām darbībām, pārkāpjot starptautiskās sankcijas, ar to jārēķinās”, un situācija ar “ABLV Bank” ir labs signāls visiem, ka “nekādi joki nav”.
Ministre gan uzsvēra, ka cilvēkiem par saviem noguldījumiem vai citiem ikdienas darījumiem nav jāuztraucas.
“Es varu apliecināt, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Bankām kopumā nav likviditātes problēmu. Līdz ar to noguldītāji var justies pilnībā droši,” mierināja ministre.
Ministre: Rimšēvičam būtu jāatkāpjas
Arī izskanējušās bažas par korupciju nopietni iedragāja finanšu sektora reputāciju, tāpēc Latvija lūdza ASV kolēģiem sniegt papildu informāciju Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, lai Latvijas tiesībsargi “var veikt precīzas darbības”, sacīja Reizniece-Ozola.
Šobrīd, pēc Rimšēviča aizturēšanas, Centrālās bankas vadītājam būtu prātīgi vismaz uz izmeklēšanas laiku noliktu savas pilnvaras, sacīja ministre.
Likums paredz, ka Saeima var atcelt Latvijas Bankas vadītāju no amata tikai pēc viņa iniciatīvas vai arī, ja viņš ir pieļāvis pārkāpumus, par ko ir notiesājošs spriedums. “Tās ir attiecības starp Rimšēviču un Saeimu,” sacīja ministre.
“Ja pat Saeima gribētu, vienkārši bez Rimšēviča kunga paša iniciatīvas nav šobrīd veida, kā varētu uzticēt šo pienākumu citai personai,” piebilda Reizniece – Ozola.
Reizniece-Ozola arī atzina, ka Rimšēviča aizturēšana noteikti atstās iespaidu uz Latvijas kredītreitingu, un Finanšu ministrija jau pārdomājusi aizņemšanās stratēģiju, ņemot vērā šo faktoru.
Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners jautāts, vai, viņaprāt, Rimšēvičam būtu jāatkāpjas, sacīja, ka nedomā, ka viņam būtu jānāk klajā ar aicinājumiem, jo bankas prezidents ir pieaudzis cilvēks un tikai viņš zina, kādā situācijā viņš atrodas, un, tikai šo situāciju zinot, var pieņemt lēmumu.
Savukārt nozares uzraugiem - Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - ministre pašreiz pilnībā uzticoties.
Rimšēviča aizturēšana raisa rezonansi pasaules medijos
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana izpelnījusies rezonansi arī ārvalstu presē, gan Eiropā, gan Savienotajās Valstīs.
Britu raidsabiedrība BBC atgādina, ka pēdējos mēnešos Latvijā izmeklēšanai bijušas pakļautas vairākas bankas, tostarp par ļaušanu saviem klientiem apiet starptautiskās sankcijas pret Ziemeļkoreju.
Finanšu medijs “Bloomberg” vērtē, ka šī situācija ir jauns trieciens Latvijai, kuras ekonomikai tikai pagājušajā gadā izdevās atgriezties pirmskrīzes līmeni. Ārvalstu medijos arī norādīts, ka, tā kā Latvija ir eirozonas valsts, Rimšēvičs ir arī Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis.
Eiropas Centrālā banka viņa aizturēšanu attiecās komentēt, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”. Aģentūra notiekošo vērtē kā triecienu Latvijas banku sektoram, tostarp atgādinot par šonedēļ noteiktajām ASV sankcijām pret “ABLV” banku.
Rimšēvičs Latvijas Bankas vadībā ir jau kopš 1992.gada, bet Latvijas Bankas prezidents - kopš 2001.gada decembra. Viņš vairākkārt pārvēlēts, pēdējo reizi - 2013.gada 31.oktobrī. Tobrīd viņš bija vienīgais pretendents uz šo amatu, un pārvēlēts bez lielām diskusijām.
Latvijas Bankas prezidents ir labi apmaksāts amats. 2016.gadā viņš atlīdzībā saņēma 150 824 eiro (desmit gadus iepriekš – 137 287 eiro), tie ir aptuveni 12,5 tūkstoši eiro mēnesī. Viņam pieder dzīvoklis un zeme Jūrmalā, vairāki īpašumi Garkalnē un Jūrkalnes pagastā. Rimšēvičs veicis darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Pēdējās deklarācijās uzrādīta īpašumu izīrēšana un papildu ienākumi - no 20 000 līdz pat 40 000 eiro gadā. Darījumu partneri bijuši kādreizējais Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras vadītājs Sandris Grasis, kā arī Tatjana Loginova un Marija Sotņikova.
Rimšēvičs pēdējā norādītajā gadā spējis samazināt parādsaistības no 220 000 eiro līdz nepilniem 100 000 eiro. Par aizvadīto gadu informācijas vēl nav.
Latvijas Bankas prezidents ir ietekmīgs amats finanšu sektorā. Viņš kopā ar finanšu ministru izvēlas un virza apstiprināšanai Saeimā pretendentus darbam Finanšu un kapitāla tirgus komisijā. Tā pārrauga un spēj ietekmēt un pieņemt lēmumus attiecībā uz visām Latvijā strādājošām bankām un apdrošinātājiem.
Pirms diviem gadiem komisijas vadītāja amatā apstiprinātais Pēters Putniņš bija arī Rimšēviča kolēģis.
Latvijas Bankas prezidents ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Finanšu kapitāla tirgus komisijas padomes sēdēs, arī virzīt tajā izskatāmos jautājumus.
Aizvadītajā rudenī Rimšēvičs atklāja, ka vairs neplāno kandidēt uz nākamo termiņu.
KONTEKSTS:
Piektdien, 16.februārī, KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Sestdienas vakarā Rimšēvičs, kurš piektdien neatradās Latvijā, atgriezās Rīgā un pats devās uz KNAB. Birojā viņš atradās vairākas stundas, bet nakts vidū ap plkst. 1.25 Rimšēvičs kopā ar advokātu aizvests turpināt procesuālās darbības. Nakti uz svētdienu Rimšēvičs pavadīja īslaicīgās aizturēšanas izolatorā Čiekurkalnā.
Tāpat KNAB aizturēja uzņēmēju Māri Martinsonu. Viņš aizturēts aizdomās par kukuļņemšanu organizētā grupā.
Latvijas Radio rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka apcietinājumu abiem aizturētajiem neprasīs.
Jautājums par situāciju Latvijas banku sektorā tiks skatīts nākāmnedēļ plānotajā Nacionālās drošības padomes sēdē. Tāpat, lai nodrošinātu parlamentāro uzraudzību par notikušo, pirmdien ir sasaukta ārkārtas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde.
