Latvijā tiek audzēts ļoti plašs augļu, ogu un dārzeņu klāsts, bet to novākšanai nepieciešams intensīvs roku darbs. Pēdējos gados šo darbu veica viesstrādnieki, īpaši no Ukrainas, Moldovas un Vidusāzijas valstīm. Pērn lauksaimniecības sezonas darbos bija nodarbināti aptuveni 10 000 ārvalstnieku.
Taču Covid-19 krīzes dēļ viņus ievest pašlaik nav iespējams. Tādēļ lauksaimnieku organizācijas mēģina pievērst valdības uzmanību nodarbinātības problēmām.
Viņi devās uz Labklājības ministriju, kur ministre ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) viņus sagaidīja ar vārdiem: “Es saprotu, ka jūs esat nākuši ar savu problēmu – jums vajag darbiniekus. Man savukārt ir pietiekami daudz bezdarbnieku.”
Taču tik vienkāršs risinājums diemžēl nesanāk. Kaut gan bezdarbnieku skaits kopš ārkārtējās situācijas sākuma pieaudzis par 17 000, viņi īpaši neraujas kļūt par strādniekiem zemnieku saimniecībās. Iebraucēji esot daudz labāk motivēti.
“Mums ir kā jau Eiropas Savienībā diezgan labi sociālie pabalsti. Tos var izmantot un ar tiem var segt savus izdevumus,” sacīja Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons.
“Es savulaik pats arī esmu bijis viesstrādnieks tālās zemēs. Un diemžēl tā ir patiesība, ka tiem pašiem ukraiņiem mērķis ir atbraukt, maksimāli izmantot laiku darbam un doties atpakaļ uz savām mītnes zemēm,” sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.
Pat ar visiem viesstrādniekiem līdz šim augļkopjiem esot bijušas situācijas, kad liela daļa ražas paliek nenovākta darbaroku trūkuma dēļ. Tagad šī problēma būšot vēl smagāka.
“Ir tik bēdīgi skatīties, kad aizbrauc rudenī uz lauku, ka 50-60% netiek novākti. Mellenes vai dzērvenes, vai upenes paliek uz lauka un aiziet postā,” pauda Treibergs.
Labklājības ministre tomēr aicināja zemniekus vairāk izmantot vietējās iespējas. Piemēram, nodarbināt trūcīgās personas un bezdarbniekus, kuriem tagad ļauts strādāt sezonas darbos, nezaudējot trūcīgā vai bezdarbnieka statusu.
“To, kas saistās ar robežu atvēršanu, to vērtēs epidemiologi. Mēs kā ministrija nevaram lemt par to, vai atvērt robežas ar trešajām valstīm,” sacīja Petraviča.
Nacionālās apvienības vadītājā Zemkopības ministrijā zemnieku vēlmei pēc viesstrādniekiem nav atbalsta. “Šobrīd prioritāti darbs ir jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem. Tikai tad, kad bezdarba Latvijā praktiski nebūs, mēs varam sākt par to domāt. Bet tikai gadījumā, ja Latvijā bezdarba nav un arī Lielbritānijā latvieši vairs nestrādā,” sacīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) to vērtē piesardzīgi: “Es jau, protams, saprotu uzņēmējus. Viņi meklē iespējas importēt darbaspēku, jo importētais darbaspēks gatavs strādāt par mazāku samaksu nekā mūsu pašu darbaspēks.”
Zemnieku saimniecību publicētajos darba sludinājumos palīgstrādniekiem tiek piedāvāta bruto alga ap 900 eiro, bet čaklākie ogu lasītāji varot nopelnīt arī pusotru tūkstoti eiro “uz rokas”.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai 17. martā Latvijā tika pārtraukti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, tāpat ir aizliegta personu pārvietošanās caur sauszemes robežšķērsošanas vietām uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, uz Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas.
Mazinoties saslimstībai, no 15. maija nolemts, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji var brīvi šķērsot Baltijas valstu robežas, neievērojot 14 dienu pašizolāciju.
