Ministrijas ieskatā dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir kardināli nepieciešama. Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir arī līdz šim vērienīgākais infrastruktūras attīstības projekts šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā. Plānots rekonstruēt un modernizēt dzelzceļa infrastruktūru vairāk nekā 300 kilometru garumā ar mērķi samazināt CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos par 20%.
"Valdības pārstāvji līdz šim plašsaziņas līdzekļos norādīja uz Latvijas tranzīta nozares atvērtību citu valstu uzņēmējiem un aicināja veidot savu biznesu Latvijā kā ES dalībvalstī, kā vienu no galvenajiem argumentiem minot, ka Latvija ir uzsākusi dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā," pauž ministrijā.
SM norāda, ka šajā gadā Latvijā ir elektrificēti tikai 257 kilometri sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.
SM atzīmē, ka tā nepiekrīt publiski izskanējušajam viedoklim par it kā Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgo projektu.
"Projekta ekonomisko pamatojumu izvērtējusi auditorkompānija "Ernst&Young Baltic", un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija "KPMG". To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos. Pamatojumā ietvertie ne tikai nozares, bet arī plašāki sociālekonomiskie ieguvumi ir daudz, tai skaitā projekts ir būtisks tieši Latgales reģiona attīstībai, radot jaunas darba vietas, papildu ienākumus vietējiem iedzīvotājiem un veicinot reģiona bezdarba līmeņa samazināšanos. Par to liecina pieredze iepriekšējos infrastruktūras attīstības projektos, piemēram, sliežu ceļa Krustpils-Skrīveru būvniecības laikā savulaik būtiski pieauga arī vietējā ekonomiskā aktivitāte tirdzniecības, tūrisma un apkalpojošajā sfērā," uzsver SM.
Ministrijā norāda arī, ka elektrifikācijas projektā valsts budžeta līdzekļi netiks ieguldīti. Pirmā posma kopējās izmaksas ir aplēstas 441 miljons eiro.
No tiem 347 miljonus eiro plānots piesaistīt no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Atlikušo summu VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) plāno piesaistīt aizdevuma veidā no Eiropas Investīciju bankas.
Lai savlaicīgi uzsāktu projekta īstenošanu, ir izsludināta elektrifikācijas pirmā posma (līniju Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, Krustpils-Rīga elektrifikācija) iepirkuma procedūra. Tā paredz, ka līdz 20.septembrim pretendentiem jāiesniedz kvalifikācijas dokumenti jeb oficiāli jāpiesaka vēlme un gatavība piedalīties tālākā iepirkuma procedūrā. Pretendenti, kuri kvalificēsies tālākai procedūrai, tiks aicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus – tam būs atvēlēts ne mazāk kā trīs mēneši. Visticamāk, iepirkums noslēgsies 2019.gada pavasarī, lēš ministrijā.
KONTEKSTS:
Cīniņiem par to, kurā virzienā dzelzceļa līniju elektrifikācijai jānotiek vispirms, punktu pielika valdības pērn gada sākumā pieņemtais lēmums vispirms elektrificēt līnijas no austrumu robežas līdz Rīgai, Ventspils virziena elektrifikāciju atliekot uz vēlāku laiku.
Kopējās projekta izmaksas pārsniedz miljardu eiro. Lauvastiesu jeb 347 miljonus no kopumā nepieciešamajiem vairāk nekā 440 miljoniem eiro elektrifikācijas pirmajam posmam veido ES finansējums. Par to, kur ņemt naudu otrā un trešā posma īstenošanai, skaidrības pagaidām nav. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ daļa tranzīta nozares uz šo projektu raugās ar neslēptu skepsi. To vēl pavairo SM amatpersonu un „Latvijas dzelzceļa” vadības izvairīšanās skaidrot vērienīgo investīciju ietekmi uz dzelzceļa tarifiem, kuri jau tagad tiek saukti par pārmērīgi augstiem.
Koalīcijas partijas “Vienotība” valde nolēmusi prasīt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) un satiksmes ministram Uldim Augulim (ZZS) apturēt izsludināto iepirkumu dzelzceļa elektrifikācijas projektam, jo partijai “pastāv pamatotas bažas” par tā lietderīgumu un tiesiskumu, teikts partijas paziņojumā medijiem.
Bažas par dzelzceļa elektrifikācijas projektu Latvijā ir arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas aicinājusi Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju Banku apturēt šo projektu, liecina partijas paziņojums medijiem. JKP ieskatā vismaz 440 miljonus eiro dārgais dzelzceļa elektrifikācijas projekts nākotnē var radīt nopietnu ietekmi uz Latvijas valsts budžetu. JKP pauž satraukumu arī par to, ka iepirkuma dokumenti ir jāsagatavo mēneša laikā, kas "ir aizdomīgi īss termiņš šāda mēroga projektiem".
