VM atzīmē, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs.
"Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem," skaidroja ministrijā.
Turpinot attīstīties vertikālai un horizontālai integrācijai, proti, pieaugot lieltirgotavām piederošo aptieku skaitam, vērojama atsevišķu tirgus dalībnieku dominēšana un ietekmes palielināšana.
Aptieku skaits palielinās lieltirgotavu īpašumā esošo aptieku ķēdēs, individuālo aptieku vai mazāko aptieku tīklu skaitam samazinoties. Rezultātā aptieku konkurence samazinās, aptieku skaitam kopumā nemainoties, bet uz 100 000 iedzīvotāju katru gadu pat palielinoties. Līdz ar to VM mērķis, pārskatot aptieku izvietojuma kritērijus, ir:
- veicināt kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam;
- veicināt efektīvu aptieku darbību;
- nodrošināt vienmērīgu un racionālāku aptieku izvietojumu;
- mazināt risku, ka strādātgribošas individuālās aptiekas tiek iekļautas lielajos aptieku tīklos;
- novērst praksi, ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst priekšrocības savu komercinterešu īstenošanai.
Darbs pie aptieku kritēriju pārskatīšanas uzsākts pagājušajā gadā, kā rezultātā tapuši grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Plānots, ka turpmāk apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, efektīvas farmaceitiskās aprūpes un aptiekas darbības nodrošināšanai varēs izvietot vienu aptieku.
Šobrīd esošā sistēma ļauj šādā vietā darboties divām aptiekām, kas praksē nav pierādījusi kā konkurenci veicinoša farmaceitiskās aprūpes kvalitāti sekmējoša sistēma. Sistēmas maiņa veicinātu jauno farmaceitu iespējas atvērt savu aptieku lauku reģionos un veicinātu lielāku tirgus dalībnieku skaitu un konkurenci, kas ir pacientu interesēs, lēsa VM.
Tāpat turpmāk, lai atvērtu vai izvietotu aptieku citā vietā, tā nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no jau esošas aptiekas.
Tas ļaus nodrošināt to, ka aptiekas nekoncentrējas vienā vietā. Paredzēti gan izņēmumi, piemēram, priekšrocības būs individuālo farmaceitu piederošajām aptiekām – tām izvietojot aptieku citā vietā nebūs jāievēro 500 metru nosacījums. Tāpat iedzīvotāju ērtībai, lai būtu pieejama farmaceitiskā aprūpe, lielos tirdzniecības centros, būs iespēja aptieku atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem būs cita aptieka.
Noteikumus plānots mainīt arī attiecībā uz slimnīcu teritorijām – arī tajās drīkstēs atvērt aptieku, ja ārpus slimnīcas tuvāk par 500 metriem būs cita aptieka.
Savukārt, lai palielinātu aptieku konkurenci, vienam aptieku īpašniekam slimnīcas teritorijā drīkstēs piederēt tikai viena aptieka.
KONTEKSTS:
Sabiedriskie mediji pirms trim gadiem rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" vēstīja, ka aug aptieku tīkli, bet mazinās neatkarīgo aptieku daļa. Turklāt iespējas paplašināt tīklus ir pārsvarā uz neatkarīgo aptieku rēķina. Toreizējā veselības ministre Anda Čakša (Iepriekš Zaļo un Zemnieku savienība, tagad "Jaunā Vienotība") sākotnēji sacīja, ka nesaskata problēmu apstāklī, ka lielie aptieku tīkli pēdējo gadu laikā ir auguši, bet neatkarīgo aptieku daļa mazinājusies. Vēlāk gan VM atzina, ka veidos darba grupu, lai meklētu risinājumus atsevišķām akcentētām problēmām.
Sabiedriskie mediji rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" atklāja arī, ka aptiekās ir saraksti ar primāri iesakāmām zālēm un bonusi par to pārdošanu, Latvijā populārās bezrecepšu zāles bieži dārgākas nekā Igaunijā un Lietuvā un citas problēmas Latvijas farmācijas jomā.
