FM lēš – ja Latvija nākamgad turpinās palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un nereaģēs uz Igaunijas lēmumu nodokļus samazināt par 25%, valsts budžets zaudēs 91,5 miljonus eiro. Tāpat ministrija balstījusies uz alkohola nozares pasūtīto kompānijas "SKDS" pētījumu par igauņu tūristu paradumiem Latvijā.
Galvenais ieņēmumu kritums būšot akcīzes nodokļa sadaļā – mīnuss 56,1 miljons eiro. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu kritums būšot 8,4 miljonu eiro apmērā, savukārt nodokļu ieņēmumi par citām precēm, ko igauņi pērk pierobežā, kritīsies par 27 miljoniem eiro.
Aprēķinu pamatā ir pierobežas alkohola tirgotāju teiktais, ka Igaunijas robežas tuvumā tiekot pārdota sestā daļa no visa Latvijā realizētā alkohola.
FM aprēķinos pieņēmusi, ka pēc akcīzes nodokļa samazināšanas Igaunijā alkoholu pierobežā igauņi nepirks vispār.
No alkohola tirgotājiem nācis arī priekšlikums samazināt akcīzes nodokli par 15%, kas, ministrijas ieskatā, zaudējumus valsts budžetā varētu iegrožot 32 miljonu eiro apmērā.
"Pierobežas uzņēmēji ir norādījuši, ka, ja Latvija samazina akcīzes nodokli stiprajam alkoholam 10 – 15% apmērā, tad viņi šo savu biznesu spēs nodrošināt un šie ieņēmumi, kas līdz šim tika nodrošināti valsts budžetā, saglabāsies," skaidroja FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Tāpēc ministrija aprēķinos pieņēmusi, ka pēc nodokļu izmaiņām stipro alkoholu un citus produktus Latvijā igauņi pirks tik pat, cik līdz šim, kaut gan nodokļu starpība starp Latviju un Igauniju par litru stiprā alkohola samazināsies uz pusi. Zaudējumus veidošot tikai akcīzes nodokļa likmes samazinājums.
To skeptiski vērtē sociologs Arnis Kaktiņš, kura vadītās kompānijas "SKDS" veiktā igauņu alkotūristu aptauja rāda – daļa igauņu alkoholu izvēlēsies pirkt Igaunijā arī tad, ja cena dzimtenē samazināsies vien par dažiem eiro.
"Skaidrs ir tas, ka, ja tā diference nepaliek tāda, kāda viņa ir šobrīd, daļa igauņu vairs nebrauc. Par to nav šaubu.
Cita lieta – pat ja tā diference paliktu tāda, kāda ir šobrīd, bet abas valstis kaut ko mainītu, arī tad vairs nesaglabātos esošā situācija kaut vai tikai tāpēc, ka pašiem igauņiem, ja cena paliek zemāka, lielai daļai tas kļūst pieejamāk, un viņi domā, kāpēc man tērēt manu dārgo laiku?" vērtēja Kaktiņš.
FM gan piekrīt, ka pēc izmaiņām nodokļos igauņi tiešām varētu mazāk pirkt alkoholu Latvijā, tomēr zaudējumu aprēķinos tas nav ņemts vērā. Ministrijā stāsta, ka igauņu pircēju kritumu kompensēšot lietuvieši.
"To arī norāda alkohola nozares apvienība, ka, ja Latvija samazina par 15% akcīzes nodokli, tad līdz 5% Lietuvas iedzīvotāju šī cena kļūst interesantāka, un Lietuvas iedzīvotāji varētu braukt uz Latviju un iegādāties alkoholu," teica FM pārstāvis.
Tāpat igauņu pircēju kritumu varētu kompensēt kontrabandas mazināšanās vietējā tirgū. Skaitļu, kas to pamatotu, ministrijai gan nav.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") tikmēr uzsvēris, ka šobrīd akcīzes nodoklis jāmazina, lai glābtu pierobežas biznesu, tomēr Kariņš cer, ka ilgtermiņā Baltijas valstis akcīzes nodokļus izlīdzinās.
KONTEKSTS:
Saeimas deputāti sēdē pirms Jāņiem pēc garākām debatēm konceptuāli vienojās virzīt tālāk ieceri par 15% akcīzes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Likumprojekta skatīšana otrajā galīgajā lasījumā paredzēta tuvākajā parlamenta ārkārtas sēdē.
Šie likuma grozījumi virzīti pēc tam, kad Igaunijā nolemts no 1. jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.
