Vairāku ministriju nākamā gada budžetos starp prioritātēm, kam atvēlēts papildu finansējums, ieraugāmi papildu piešķīrumi, ko plānots atvēlēt nevalstisko organizāciju atbalstam. Piemēram, Aizsardzības ministrijas budžetā šim mērķim ieplānotie līdzekļi pieaugs par 65 tūkstošiem eiro, Labklājības ministrijas budžetā – par 325 tūkstošiem eiro, bet Tieslietu ministrijas budžeta prioritāšu sarakstā atrodams dotācijas palielinājums Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas Politiski represēto biedrībai.
Vairākās ministrijās top jaunas programmas, kuru ieviešanas mērķis ir sistēmiskas pieejas iedibināšana.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai būs jāuzņemas baznīcu un cita kulta celtņu saglabāšanai paredzētās Sakrālā mantojuma programmas iedzīvināšana, savukārt Valsts kultūrkapitāla fondam plānots uzticēt pienākumu izvērtēt, kuri populārās kultūras pasākumi būtu pelnījuši valsts atbalstu. Projektu pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā, uzsver kultūras ministre Dace Melbārde:
''Otrs jautājums, kur mēs ejam ar jaunu, sistēmisku pieeju, ir jautājums par reģionāliem kultūras projektiem un iniciatīvām, kā arī populārās mūzikas projekti, kas arī ir parādījušies deputātu kvotās. Šis jautājums tiek risināts Valsts kultūrkapitāla fonda ietvaros. Tiek palielināts finansējums reģionālajiem projektiem un veidota speciāla jauna programma tieši populārajai mūzikai. Tas notiks konkursa kārtībā.”
Jautāta, vai šī programma turpmāk attieksies arī uz pašdarbības kolektīviem, kas iepriekš ar Saeimas deputātu gādību tikuši pie jauniem tērpiem vai aparatūras, kultūras ministre saka:
„Tās ir pašvaldībām raksturīgās funkcijas, bet nevar izslēgt, ka tās var dot Kultūrkapitāla fondā, atkarībā no tā, kā to pamato un kādā kopējā projektā tas viss tiek sniegts iekšā.”
Par sporta nozari atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā nolemts, ka lūgumus pēc finansiāla atbalsta dažādiem sporta pasākumiem vislabāk vētīt Nacionālajā sporta padomē. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis spriež, ka uz valsts naudu var cerēt tikai daļa lūdzēju:
„Naudas dalīšanai ir strikts regulējums. Pirmkārt, tie ir visi noteikumi un citi normatīvie akti, kas mums ir spēkā. Un tad vēl, izvērtējot katra gada prioritāros pasākumus, mums ir ļoti labs padomdevējs, kas ir Nacionālā sporta padome, kuru laimīgā kārtā vada premjers un kurā piedalās finanšu ministre. Tātad, tie ir cilvēki, kas ir atbildīgi par valsts maka turēšanu un pareizu izlietošanu. Nacionālās sporta padomes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs, bet, protams, tas ir pietiekami autoritatīvs forums, lai uz to atsauktos.”
Iepriekšējos gados ar Saeimas deputātu labvēlību dažādas pašvaldības tikušas pie miljoniem eiro visdažādākajām vajadzībām, sākot no rotaļlaukumiem un beidzot ar kapliču remontiem. Šā gada budžetā mērķdotācijām pašvaldību pasākumiem atvēlēti 11,5 miljoni eiro. Nākamgad – nulle.
„Protams, mēs skatīsimies valsts programmās, kurās mēs varētu pieteikties. Jebkuras naudas atnākšana uz pilsētu ir jautājumu risināšana. Mēs jau neprasījām naudu izklaidēm. Mēs prasījām naudu vietējiem projektiem, kam pēc tam ir ilgtermiņa sekas.” - Tā Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kura vadītā pašvaldība vairāku gadu garumā saņēmusi visai ievērojamas summas dažādu ieceru īstenošanai. Atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības kongresā lemto, Rāviņš uzsver, ka pienācis laiks domāt par valsts investīciju programmas atjaunošanu:
„Tas dotu pašvaldībām iespēju sev un iedzīvotājiem nozīmīgu projektu realizācijai. Jo, ja mēs paskatāmies Eiropas Savienības fondus, tur jau ir stingri reglamentēts, kur to naudu var ieguldīt, un līdz ar to mēs varam tikai stingri noteiktās lietās ieguldīt.”
Tikmēr valdības vadītājs Māris Kučinskis atgādina, ka sarunās par nākamā gada valsts budžetu pašas pašvaldības atteikušās no piedāvājuma atjaunot programmu, kurai atvēlētie līdzekļi būtu paredzēti pašvaldību ieceru finansēšanai.
„Šogad sarunās es precīzi piedāvāju pašvaldībām. Mums bija diskusija par nodokļu ieņēmumu daļu – 19,5% vai 19,6%. Starpība ir tuvu pie 9 miljoniem eiro. Mans piedāvājums bija, ka paliekam pie 19,5% un mēs 9 miljonus eiro ieliekam investīciju programmā. Pašvaldību savienības atbilde bija: „Nē, mēs labāk ņemam 19,6%. Es gribētu teikt, ka tas ir pašu pašvaldību rokās,” klāsta Kučinskis.
Prognozēt, vai un kad valsts investīciju programmas darbība varētu tikt atjaunota, premjers neuzņemas. Projektu pieņemšanu citām programmām plānots sākt nākamgad, proti, kad šā gada budžeta likums būs stājies spēkā.
