ĪSUMĀ:
- Pieprasījumi 2020.gada budžeta projektā līdz šim neiekļautām vajadzībām sasnieguši aptuveni miljardu eiro.
- Lielākie pieprasījumi ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai.
- Mediķiem lielākas algas apsolītas jau ar pērnā gada Saeimas balsojumu. Vajadzīgi 120 miljoni eiro.
- JKP grib budžetā iekļaut priekšvēlēšanu solījumu par minimālo algu, pensijām un neapliekamo minimumu.
- JKP jūtas kā koalīcijas iekšējā opozīcija, bet pamest valdību neplāno.
- Pagaidām neviena no partijām nav iestājusies ultimatīvā pozā. Kariņš sola meklēt līdzsvaru starp visiem naudas pieprasījumiem.
- Premjers par prioritātēm nosauc izglītības un zinātnes jomu, veselības aprūpi, novadu reformu.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka pieprasījumi dažādām līdz šim pamatbudžetā neiekļautām vajadzībām sasnieguši aptuveni miljardu eiro.
Lielākie no pieprasījumiem ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai.
Daži no piemēriem:
- Veselības ministrija: vismaz 150 miljoni eiro (120 miljoni eiro mediķu algām, 30 miljoni eiro Stradiņa slimnīcas korpusa sadārdzinājuma segšanai).
- Izglītības un zinātnes ministrija: 63 miljoni eiro (tai skaitā skolotāju algām 23 miljoni eiro, zinātnei – 30).
- Labklājības ministrija: 60 miljoni eiro (tai skaitā pensiju palielināšanai 30 miljoni eiro).
- Kultūras ministrija: 14 miljoni eiro (kultūras darbinieku algu celšanai).
- Iekšlietu ministrija: 91,7 miljoni eiro (tai skaitā policistu algu celšanai).
- Satiksmes ministrija: 121 miljons eiro (ceļiem 70 miljoni eiro).
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija: 15 miljoni eiro, galvenokārt vides institūciju spēju stiprināšanai.
- Zemkopības ministrija: 51,2 miljoni eiro (tai skaitā lauku atbalsta pasākumiem 30 miljoni eiro).
- Ekonomikas ministrija: 54,6 miljoni eiro.
- Tieslietu ministrija: 29,4 miljoni eiro (tai skaitā Liepājas cietuma būvniecībai 8,5 miljoni eiro).
- Ārlietu ministrija: 3 miljoni eiro.
Mediķiem lielākas algas jau apsolītas
Pērn decembrī tobrīd nesen kā ievēlētā Saeima vienbalsīgi nobalsoja par mediķu algu celšanu. Likumā ierakstītais 2020. gada gada veselības budžetam papildus liek atrast 120 miljonus eiro. Taču šī summa ir līdzvērtīga tai, kuru budžeta iespējas un prognozes ļauj plānot visu ministriju jaunajiem tēriņiem kopā. Vēlmes ir krietni lielākas – aptuveni miljardu.
Budžeta veidošana būs visai pamatīgs pārbaudījums ilgi un sarežģīti veidotajai valdībai. Jau šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti ir pateikuši – nebūs solītās naudas mediķiem, nebūs viņu balsu budžetam.
“Šis ir ļoti nopietns pārbaudījums, pirmais budžets, kas jāveido pašiem, saskaroties ar realitāti. Un saskarsme ar realitāti, es gribētu raksturot to kā tādu kritienu no ātri braucošā transportlīdzekļa – sakabe ar asfaltu ir ļoti cieta. Skaidrs, ka tas nebūs vienkārši. Jo, kā jūs precīzi minējāt, viens ir teorētiski Saeimā pieņemt lēmumu un ierakstīt likumā konkrētas summas par mediķiem. Un pavisam cits stāsts, kā izrādās, ir pēc tam, kad šie paši kolēģi, kas par to ir balsojuši, sāk skatīties uz budžetu kopsakarībās,” atzīst veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).
Vēlas iekļaut priekšvēlēšanu solījumu
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka budžeta piedāvājumā, kas valdību veidojošo partiju pārstāvjiem tika prezentēts pirmdien, “tur vispār nav nekas iekšā no Jaunās konservatīvās partijas, tur ir tikai algas skolotājiem, kas bija apsolītas jau iepriekšējās valdības laikā”.
Vismaz pagaidām Jaunie konservatīvie nav atteikušies arī no idejas, ka ar šo budžetu varētu risināt savu priekšvēlēšanu solījumu par minimālās algas, pensijas un neapliekamā minimuma celšanu līdz piecsimt eiro. Cik lielu mīnusu budžetā šis solis radītu, viedokļi atšķiras. Partija pati aprēķinājusi – nepilnus divsimt miljonus, bet iepriekš izskanējuši minējumi par summu tuvu miljardam.
Bordāna ieskatos JKP valdībā nonākuši iekšēja opozicionāra lomā – viņu vēlmes netiekot ņemtas vērā. Jaunie konservatīvie neplāno iziet no šīs valdības, uzskatot, ka to, iespējams, vēlētos citi. “Ja Jaunajai konservatīvajai partijai netiktu likti šķēršļi nedz prokuratūras reformēšanā, nedz Valsts drošības dienesta jautājuma pārskatīšanā, kvalitātes uzlabošanā, nedz šobrīd ar Latvijas Universitātes saistītos jautājumos, kādi lēmumi tiek pieņemti, tad droši vien mēs atvērti, pozitīvāk varētu iesaistīties arī budžeta jautājumu risināšanā,” saka Bordāns.
Grib risināt OIK un vairāk naudas iekšlietām
“KPV LV” ar valsts budžeta palīdzību vēlas atslogot patērētājus no elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sloga, bet savā pārziņā esošās iekšlietu jomas izdevumus – pielīdzināt aizsardzības jautājumiem.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (“KPV LV”) uz jautājumu, kas ir lielākie asumi partneru starpā, atbild: “Mums ir izklātas dažādas intereses pa visu laukumu. Un tad mēs mēģinām saprast, ko un kā. Droši vien drošības definīcija varētu kļūt par jautājumu, jo, ja mēs domājam par drošību tikai kā par Aizsardzības ministriju, tad mūsu ministrs [iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens] būs neapmierināts, jo
drošība, īpaši, ja mēs domājam par visaptverošo drošību, noteikti ieskaita robežsardzi, ieskaita ugunsdzēsējus, policiju.”
Bez ultimātiem
Pagaidām neviena no partijām nav iestājusies ultimatīvā pozā, taču par to, cik tālu tās gatavas piekāpties, arī nerunā. Politiķu cerības tiek balstītas arī uz idejām par jauniem naudas iekasēšanas veidiem.
Piemēram, Nacionālā apvienība jaunos nodokļos cer rast naudu demogrāfijas veicināšanas pasākumiem. Cik tālu šī partija būs gatava iet uz kompromisiem, premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) “De facto” atbild: “Mēs arī tos meklējam, un es piedāvāju arī risinājumus, kas varētu būt papildu ienākumu avoti. Visas sarunas šobrīd ir tikai pašā sākumā.”
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) par iespējām celt nodokļus, lai iegūtu papildu naudu, ir skeptisks:
“Es uzskatu, ka tas būtu nepareizi no jebkuras valdības – prasīt esošajiem nodokļu maksātājiem maksāt vēl lielākus nodokļus tikai, jo mēs, politiķi, ar sevi netiekam galā.”
Valdības vadītājs sola meklēt līdzsvaru starp visiem naudas pieprasījumiem, lai nauda tiktu kopējām valdības prioritātēm. Turklāt jau iepriekšējās valdības veiktās nodokļu izmaiņas pretēji gaidītajam nesušas vairāk nekā simt miljonu lielu robu.
Kariņš ir pārliecināts, ka varbūt mazliet lēnāk, nekā plānots, tomēr izdosies atrast kopsaucēju, lai izveidotu budžetu, par kuru gatava balsot visa valdība. “Beigās vai nu mēs katrs individuāli un kolektīvi būsim atbildīgi pret mūsu valsti, vai katrs paliek savās pozīcijās. Ja katrs paliek savās pozīcijās, tad tās segas nepietiek gandrīz nevienam, visi viņi saplosījuši un beigās visi naktī nosalst, nevis visiem naktī ir silti,” saka Kariņš.
Intervijā ar “De facto” premjers kā prioritātes, kam būtu jāatrod nauda, nosauca izglītības un zinātnes jomu, veselības aprūpi, novadu reformu.
Par šiem jautājumiem kā svarīgākajiem politiķi vienojās, veidojot valdību.
