Lai gan pagājušajā nedēļā 2020.gada budžeta fiskālā telpa jeb papildus pieejamie līdzekļi ministriju prioritātēm bija paredzēta 192,4 miljonu eiro apmērā, Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka fiskālā telpa ietver ne tikai ieņēmumus paaugstinošus pasākumus, bet arī pasākumus, kas samazina budžeta ieņēmumus. Kā piemēru budžeta ieņēmumu samazinošiem pasākumiem FM minēja diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 230 eiro līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra.
“Ir ieplānota arī nākamā gada pensiju indeksācija, kas būs vēsturiski lielākā Latvijā. Šim gadam trīs mēnešiem paredzēti 40 miljoni eiro, un nākamā gada budžetā tam paredzēti 160 miljoni eiro. Tāpat nozīmīgi mazinās sociālo nevienlīdzību un sperts pirmais solis neapliekamo minimumu palielināt līdz 300 eiro un mūsu plānā ir pakāpeniski šīs Saeimas laikā to palielināt līdz 500 eiro,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).
Tādējādi valdība otrdien lēma papildus sadalīt 173,8 miljonus eiro, no kuriem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.
Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem kopumā papildus atvēlēti 91 118 661 eiro. No tiem 916 236 pārdalīti Ministru kabineta prioritātēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam piešķirti 5,56 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - trīs miljoni eiro, FM - 900 000 eiro, Iekšlietu ministrijai - 18,9 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 6,96 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai - 7,9 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 10,34 miljoni eiro, bet Tieslietu ministrijai - 4,03 miljoni eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm 2020.gadā papildus piešķirti 1,12 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 13 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 7,89 miljoni eiro, Centrālajai vēlēšanu komisijai - 602 763 eiro, savukārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljoni eiro.
Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem kopumā papildus atvēlēti 72 404 538 eiro. No tiem ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai papildus pārdalīti 42,11 miljoni eiro, nozaru valsts pētījumu programmām - 1,04 miljoni eiro, bet, lai no 2019.gada 1.septembra palielinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro, pilnam gadam papildus atvēlēti 22,99 miljoni eiro. Savukārt demogrāfijas veicināšanas pasākumiem papildus piešķirti 6,26 miljoni eiro.
Neatkarīgajām institūcijām kopumā papildus pārdalīti 10 440 527 eiro. No tiem Valsts prezidents kancelejai atvēlēti 724 240 eiro, Tiesībsarga birojam - 67 928 eiro, Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm, piemēram, Zemesgrāmatu nodaļai, rajonu tiesām un apgabaltiesas - 392 153 eiro, Satversmes aizsardzības birojam - 567 712 eiro, Datu valsts inspekcijai - 577 980 eiro, Valsts kontrolei - 462 900 eiro, Augstākajai tiesai - 196 915 eiro, Satversmes tiesai - 912 112 eiro, Prokuratūrai - 625 443 eiro, bet radio un televīzijai - 5,9 miljoni eiro.
FM līdz šā gada 11.oktobrim ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā vispārējās valdības budžeta plāna projekts, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam.
