ĪSUMĀ:
- KM tapis plāns “kultūras lielvalsts cienīgai” politikai, lai izietu no Covid-19 krīzes.
- Tam no valsts nepieciešami 32 miljoni eiro.
- Pirmkārt, plāno zaudējumu kompensācijas nozarē strādājošajiem.
- Otrkārt, paredz atbalsta mehānismus, lai kultūras nozare varētu turpināt radīt.
- Treškārt, iecerēti valsts ieguldījumi un pasūtījumi kultūrā nākotnei.
- Sarežģīta situācija ir brīvmāksliniekiem, kas nav ciešā sasaistē ar radošām organizācijām.
"Mūsu valsts pastāvēšanas jēga ir kultūra un valoda. (..) Kultūra ir tā, kas mūs padara par Latviju. Kultūra pandēmijas laikā ir skarta vistiešākajā veidā. Latviju dēvē par kultūras lielvalsti – atbilstīgi tam ir jāveido arī politika izejai no šīs krīzes,” pauda ministrs.
Atbilstoši šim uzstādījumam esot jāveido “kultūras lielvalsts cienīga” politika izejai no Covid-19 radītās krīzes. Attiecīgi Kultūras ministrijā izveidots plāns šai situācijai.
Plānā paredzētas zaudējumu kompensācijas, kas ļauj piecelties no pirmā krīzes sitiena. Tam nepieciešamais finansējums veido lielāko daļu no KM plānam nepieciešamās naudas.
Zaudējumu kompensācijas nepieciešamas valsts kapitālsabiedrībām – operām, teātriem –, nevalstiskajām organizācijām, privātiem producentiem, pasākumu rīkotājiem. Pašlaik vēl tiekot precizēts mehānisms, kādā veidā notiks zaudējumu kompensāciju izmaksa. To nākamnedēļ piedāvās Finanšu ministrijas darba grupā.
Plānoti arī atbalsta mehānismi, kas ļaušot kļūt stiprākiem. Iecerēts, ka šis atbalsts būs caur Kultūrkapitāla fondu un radošo personu likumu. Uzsvars būs nevis izdzīvot, bet radīt šajā laikā.
Trešā lieta – izaugsme, kas ļaušot no krīzes iznākt varošākiem, kvalitatīvākiem, spēcīgākiem. Šī plāna sadaļa paredz valsts ieguldījumus un pasūtījumus kultūrā nākotnei.
Tam kopumā nepieciešami 32 miljoni eiro.
“Kultūras lielvalstij atbilstošs plāns, lai no šīs pandēmijas mēs izietu stiprāki,” piebilda Puntulis.
Vienlaikus ministrs atzina, ka liels izaicinājums būs atbalsts brīvmāksliniekiem, kas nav ciešā sasaistē ar radošām organizācijām. “Šī ir brīvības cena, kas šobrīd brīvmāksliniekus nostāda tādā situācijā, ka viņiem objektīvi klājas grūtāk nekā tiem, kuri ir saistīti ar valsts institūcijām,” sacīja Puntulis.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija drīkst notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Iepriekš kultūras ministrs minējis, ka nozares zaudējumu kompensēšanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro, taču lielākās grūtības, lai aprēķinātu zaudējumus, rada neziņa, cik ilgi ierobežojumi varētu saglabāties.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
