Ierobežojumi un atbalsts
Augot Covid-19 izplatībai, pašlaik ražojošajiem uzņēmumiem nevajadzētu speciālus regulējumus, kas kavētu darbību. Bet attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem jāseko līdzi situācijai.
Savukārt, ja Covid-19 izplatības dēļ kādas konkrētas nozares nevarēs strādāt, valstij tām būs jāpalīdz. “Mūsu atbalsta instrumenti, kas jau tika izstrādāti un veiksmīgi strādāja, – tā nebūtu problēma un neaizņemtu ilgstošu laiku, lai šādas programmas ieviestu,” piebilda Vitenbergs.
Testi pirms pakalpojuma
Bažās par iespējamiem ierobežojumiem Ekonomikas ministrija esot piedāvājusi Covid-19 drošības režīmus padarīt uzņēmējiem draudzīgākus, lai varētu sniegt pakalpojumus plašākam lokam, sacīja Vitenbergs. Viņš norādīja uz ātrajiem siekalu testiem, ko klients varētu veikt pie pakalpojuma sniedzēja un ko apmaksātu klients.
“Arī ātrie testi ir ar augstu precizitāti. Un uzņēmumiem ir iespēja strādāt pilnvērtīgāk, un cilvēki var justies drošāk,” sacīja politiķis, “šo testu pakalpojuma sniedzējs var iekļaut cenā. Tie ir pieci vai seši eiro, nevis 30 vai vairāk eiro, kā tas ir šobrīd.”
Viņš norādīja uz pakalpojumu sniegšanu arī ģimenēm ar mazākiem bērniem: “Ļoti svarīgi, lai no šiem pakalpojumiem nebūtu izslēgti vecāki ar bērniem. Ģimeņu skaits, kur ir bērni vecumā zem 12 gadiem, šobrīd nevar izmantot ''zaļos'' režīmus. Tādu ģimeņu ir vairāk nekā 100 tūkstoši.”
Vitenbergs piedāvāja bērnu Covid-19 statusu pielīdzināt tam, kāds tas ir vecākiem.
Slimības lapas un dati par darbiniekiem
Tāpat uzņēmumiem izmaksas rada to darbnespējas lapu apmaksa, kad darbinieks nokļuvis Covid-19 kontaktpersonas statusā. “Ja cilvēks regulāri nonāk šādā statusā, uzņēmumiem tās ir papildu izmaksas. Vēl aizvien trūkst regulējuma, kas uzņēmumiem ļautu pašiem pieņemt lēmumu, kā labāk organizēt savu darbu,” sacīja Vitenbergs.
Viņaprāt, uzņēmumiem arī jābūt legālām iespējām uzzināt par darbinieku statusu attiecībā uz Covid-19. “Šobrīd nav tāda normatīvā regulējuma. Mēs šo esam prezentējuši, un ceram, ka tas tuvākajā laikā parādīsies valdības dienaskārtībā,” sacīja politiķis.
Ekonomists iesaka nodalīt vakcinētos un nevakcinētos
Tikmēr bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja, ka Covid-19 pandēmijas apstākļos, domājot par iespējamiem ierobežojumiem, jāpieturas pie līdzīga modeļa kā Lietuvā.
“Viņi ļoti stingri nodala tos, kuri ir vakcinējušies un kuri nav. Tātad tikai tiem, kuri ir vakcinējušies, ir pieeja tirdzniecības centriem un daudzām citām iespējām,” viņš norādīja.
Ekonomists skaidroja, ka šāda pieeja nodrošina to, ka par spīti inficēšanās kāpumam ekonomiskā aktivitāte turpinās. Turklāt tas pamudina iedzīvotājus izdarīt izvēli par labu vakcinācijai pret Covid-19, kas nāk par labu viņiem pašiem un sabiedrībai, piebilda Strautiņš.
KONTEKSTS:
Pirmais Covid-19 uzliesmojums Latvijā piedzīvots 2020. gada martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, kas beidzās 9. jūnijā, jo vasarā vīrusa izplatība norima. Tomēr rudenī uzliesmojums atsākās, tāpēc valdība noteica otro ārkārtējo situāciju, kas beidzās 2021. gada 6. aprīlī.
Arī šovasar Latvijā ierobežojumu bija mazāk, jo 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju turējās zem 100 gadījumiem. Cilvēkiem ar Covid-19 sertifikātu pulcēšanās ierobežojumu nav, tomēr arī privātos pasākumos jāuzrauga, vai visiem tie ir. Sertifikāta turētāji kafejnīcās un krogos drīkst sēdēt iekšā. Ēstuvju terasēm atcelts darbalaika ierobežojums, bet veikalos vienlaikus drīkst būt vairāk cilvēku. Cilvēki ar Covid-19 sertifikātu kolektīvos drīkst nevilkt masku, bet iedzīvotājiem bez tā maska jāvelk.
Iepriekš bija iecerēts, ka laikā, kad saslimstības rādītājs pārsniegs 120 gadījumu atzīmi, ierobežojumus nāksies pastiprināt, tomēr valdība lēma to nedarīt, nosakot, ka līdz nākamajam lēmumam spēkā ir līdzšinējie ierobežojumi.
