Trešdien, 11. septembrī, valdības ārkārtas sēdē Pūce atzina, ka likums veicina monopolu veidošanos pašvaldībās Latvijā. Proti, katrai pašvaldībai ir jāizsludina konkurss un jāizvēlas viens pretendents, kurš nodrošinās atkritumu apsaimniekošanu visiem.
"Tādējādi monopola situācija ir viscaur Latvijā," norādīja Pūce.
Viņš stāstīja, ka, piemēram, Siguldā ir atkritumu apsaimniekotājs uz 30 gadiem, savukārt Ziemeļvidzemē pašvaldību veidotais "ZAAO" vispār sniedz pakalpojumu bezkonkurences monopola situācijas apstākļos. Tādējādi Latvijā esot aptuveni 80 monopoli.
Pūce teica, ka pašlaik ministrijā strādā pie jauna Atkritumu apsaimniekošanas plāna, un šajā darbā paredzētas izmaiņas arī likumā, lai esošo sistēmu mainītu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") oponēja Pūcem, sakot, ka pašvaldībās, kur ir maz cilvēku, nevar sagaidīt konkursa izsludināšanu ik pēc pieciem gadiem, jo uzņēmējiem ir jāiegulda tehnikā.
Diskusija norisinājās saistībā ar Rīgā iestājušos atkritumu apsaimniekošanas krīzi. 15. septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekotāju – četru kompāniju vietā atkritumus izvestu "Tīrīga", kurai Rīgas dome bija paredzējusi uzticēt šo darbu uz 20 gadiem. Taču Konkurences padome iebilda pret šādu monopolu un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Zināms, ka Rīgas dome pārsūdzēs šo lēmumu. Valdībai tika lūgts izsludināt ārkārtējo situāciju, lai varētu nodrošināt atkritumu izvešanu arī bez noslēgtiem līgumiem.
Abi ministri valdības sēdē bija vienisprātis, ka Rīgā monopols uz 20 gadiem nav nepieciešams, jo tajā ir pietiekami daudz cilvēku, lai varētu sludināt vairākus konkursus.
