Ostu reformai, kas paredz likvidēt Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes, bija jāstājas spēkā aizvadītā gada nogalē. Visa manta, saistības un funkcijas bija jāpārņem jauniem valsts uzņēmumiem, kuru kontrolpakete piederētu ministrijām.
Piektdien, 6. janvārī, satiksmes ministrs ar ostu pārstāvjiem un tajās strādājošiem uzņēmējiem pārrunājis reformas gaitu. Viņš aicinās koalīciju pagarināt reformas ieviešanas termiņu.
"Ir neskaidrības, kā novērtēt mantu, finanšu plūsmu, ir pietiekami daudz neskaidrību, kas būs īsā laikā jānovērš," sacīja Vitenbergs.
Viņš arī atzina, ka uz ostu reformu skatās no saimnieciskās puses un viņu interesē, kādas varētu būt iespējas palielināt pārkrauto kravu apjomu Latvijas ostās.
"Ir jāturpina šis process, un to apliecina arī mūsu kaimiņi, piemēram, Klaipēdā," sacīja politiķis.
Ministrs arī uzsvēra, ka uzņēmējiem nepieciešama skaidrība un no valsts puses ir pienākums maksimāli ātri šo problēmu risināt. Konkrētu termiņu, līdz kuram varētu pagarināt reformas spēkā stāšanos, ministrs nenosauc.
Iepriekšējā Saeimas sasaukumā galvenie reformas virzītāji bija partija "Konservatīvie", kam neizdevās iegūt pietiekami balsu iekļūšanai 14. Saiemā.
KONTEKSTS:
Pēc ilgām un plašām debatēm 13. Saeima 2022. gada februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.
Pēc Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem. Taču parakstu vākšanā saņemti 7215 paraksti, kas ir nepietiekami likuma nodošanai tautas nobalsošanai.
