“Mums ir jāgatavojas, ka, visticamāk, līdz tam laikam būs nepieciešami papildu atbalsta instrumenti. Visiem mēs nevarēsim palīdzēt, tāpēc iedzīvotājiem arī ir jāgatavojas, ka būs lielāki rēķini; iespējams, jāiekrāj,” pauda ministrs.
Viņš atzīmēja, ka aizvadītajā apkures sezonā valsts jau iesaistījās, lai iedzīvotājiem kompensētu energoresursu cenu kāpumu: “Atbalsta pasākumi, par kuriem mēs nolēmām janvāra sākumā, beidzās aprīļa beigās, un tur bija arī intervence no valsts puses attiecībā uz apkures tarifu atbalstu, īpaši tajās pašvaldībās, kur apkurē ir gāze.”
Eglītis skaidroja, ka, tuvojoties apkures sezonai, varētu būt vēlreiz jādomā par šādu valsts iesaistīšanos: “Iespējams, kad nāks tuvāk apkures sezona, būs jādomā vēlreiz par valsts intervenci, lai nebūtu tas apkures tarifu lēciens tāds.”
Taujāts, cik daudz līdzekļu valstij būtu nepieciešami dažādu izmaksu sadārdzinajumu kompensēšanai, ministrs sacīja: “Dažādiem atbalsta instrumentiem papildus būtu nepieciešami vismaz 70 miljoni [eiro]. (..) Pašreiz mēs dzīvojam pārsvarā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, mēs esam uzmanīgi ar šiem pasākumiem, lai tie nav visiem un nav dārgi.”
KONTEKSTS:
Jau 2021./2022. gada ziemas sezonā bija vērojams gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes cenu kāpums, kas ietekmēja apkures izmaksas.
Valsts uzskata, ka apkures izmaksu izmaiņas būtiski var ietekmēt zemu ienākumu mājsaimniecības, kurās pastāv risks norēķināties par mājokļa uzturēšanu šajā apkures sezonā, īpaši pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti.
Lai kompensētu straujo cenu kāpumu 2021./2022. gada ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazināja sadales pakalpojuma tarifu. Tāpat paplašināts mājokļa pabalsta saņēmēju loks.
Lai izdevumu kāpuma apstākļos atbalstītu īpaši mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas Labklājības ministrija sagatavojusi sešus priekšlikumus. Tajos izskatīta gan atsevišķu pabalstu celšana, gan minimālās algas, kā arī pensiju apjoma kāpināšana. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka nākamās Saeimas vēlēšanas gaidāmas jau rudenī, tādēļ deputātiem gaidāms izaicinājums – pirmsvēlēšanu solījumu laikā spēt sarūpēt atbalstu, kas nepārsniedz iespējas.
Finanšu ministrija prognozējusi, ka patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, bet saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācija šajā gadā var pieaugt no iepriekš lēstajiem 6,1% līdz 9,5%. Prognoze mainīta energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi.
